Mitrums tik liels, ka ar mērītāju nevar noteikt

Otrdienās Liepupes pagastā Vīgantu kaltē ir malšanas diena. - Vai nevarēji atbraukt citā dienā? No galvas līdz kājām esmu balta, - uzšvirkst kaltes īpašniece Lija Jokste un nosmējusi piekrīt - nebūs jālieto pūderis. Maisus ar graudiem un tikko samaltajām zirņauzām ķerrā ierūmē viņas vietējā kliente Ļaļa Berkāne. Stāstot, ka miltus izbaros sivēniem, bet graudus vistām, Ļaļa izplūst pateicībā kaltes īpašniecei Lijai par to, ka Vīgantu kombainieri izlīdzējuši viņai un vairākiem liepupiešiem, citādi graudi būtu aizlijuši. Ieklausoties viņas teiktajā, Lija spriež: - Tā ir mana problēma gan ar kulšanu, gan graudu pirmapstrādi. Sākumā kalte bija pārslogota. Pastāvīgie klienti veda iekšā kravu pēc kravas. Viņu transports stāvēja pagalmā, cik ilgi liksi tiem gaidīt? Pašas kombaini ar pilniem bunkuriem gaidīja. Tāpat ar novākšanu. Kaimiņi nāk, lūdzas, lai nokuļ. Būtu es strikti pateikusi, lai gaida, pirms pēdējā lietus man viss būtu novākts, - spriež lauksaimniece.

Lai gan atvasaras saulīte ir dāsna, rasa turas ilgi, un pieredzējušais kombainieris Ventis Zaļmežs līdz pusdienas laikam nevar sākt darbu. Pārdesmit hektāru vēl bija vācami, iespējams, kāda neliela daļa auzu tomēr būs jāiear. Ventis noplāta rokas, tomēr priecājas, ka šosezon ne reizes nav dubļos nogrimis, kā gadījies citiem. Par laimi, Vīgantu platības ir meliorētas. Pateicoties tam, līdz trešdienas vakaram visus Jokstu graudaugus viņš bija pieveicis. Uz mācībām devušies abi Lijas dēli. Vecākais - Valdis sācis studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņš līdz 1. septembrim kūlis arī paša 50 ha audzētos graudus, tāpat rudens darbos kaltē iesaistījies Agris. Kopā Joksti apsaimnieko gandrīz 300 ha.

Bija vēl viens iegansts, kādēļ braucu pie Lijas. Augusta beigās saimniecība iegādājās jaunu mobilo somu firmas Arska kalti. Lauku atbalsta dienestā viņas iesniegtais modernizācijas projekts tika apstiprināts neticami ātri - 2 nedēļu laikā. Līzinga kompānija Pohjola Finance gan prasījusi lielu pirmo iemaksu, tomēr zemniece ir gandarīta, ka darījums noticis. Ienākumi no ražas šogad iegulsies norēķinos par kalti. Pašlaik kaltē sastrēgumu nav, jo lietus laikā visi graudi nogādāti uzpircējiem, arī jauno izmēģinās, bet ar pilnu jaudu tā kalpos nākamajā sezonā. Lijai zināms, ka lauksaimnieku sapņi par saulainu vasaras nogali un ritmisku darbu gadu gaitā diemžēl nepiepildās. Par šo pirkumu viņa izšķīrusies, lai izbēgtu no sastrēgumiem. Tas iegādāts viņas trešajā ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotajā projektā. Lauksaimniece gan apsvērusi, ka nākamgad vajadzētu pirkt vēl vienu kombainu, tomēr nav pārliecināta, vai varēs atļauties.

Abas Arskas tagad ļaus vienlaikus veikt 35 t graudu pirmapstrādi, bet sezonā, ja graudi būs, varēs apstrādāt pat vairāk nekā 3000 t. - Sākumā bija labi, bet tagad kviešus kaltēju, kaltēju un nevaru vien beigt. Graudos ir tik daudz mitruma, ka mērītāja stabiņš uzskrien līdz pēdējai iedaļai. Tomēr ļauju zemniekiem kult. Nevar vairs gaidīt, kamēr tie apžūst, citādi lietus būs klāt. Man sadārdzinās pakalpojuma izmaksas, bet cenu par to neesmu cēlusi, - teic Lija, spriežot, ka izmaksas kompensējas ar sezonas sākuma sauso ražu.

Pastāvīgajiem klientiem Jānim Mantiņam Limbažu pagastā un skultietim Ivaram Boltajam raža bijusi laba, tikai lietus periods sākās pāragri. Vissliktāk piejūrā padevušies ziemas kvieši, vasarāji izauguši labi, bet lietus tos sagāzis veldrē. Lijas bioloģiskajā saimniecībā šovasar bijis bagātīgs zirņauzu birums, viņa nesūdzas arī par rudziem, bet šogad tie audzēti maz, tik vien, lai pietiktu sēklai. Ceturtdien Ventis sāka sēklas āboliņa novākšanu, ko gan apgrūtinās vietām izaugusī zāle. - Ja laiks būs sauss, apkūlības kaltē varēsim rīkot pēc pusotras nedēļas, ja ne, tad drīz, jo vēl vienu lietus gāzienu mūsu lauki vairs neizturēs. Pērn kaltes motorus Lija izslēgusi 20. septembrī, citreiz pat oktobrī, bet šajā sezonā viss notiek citādāk. Par labības iepirkumu Vīgantiem slēgts līgums ar Scandagra Latvia, un, lai nesāpinātu sevi, viņa pat nav interesējusies, vai citi maksā vairāk. Uzskata, ka šogad labība tiek iepirkta par labu cenu. Bioloģiski audzētos graudus joprojām saber vienā katlā, iepirkuma cenās nav atšķirības no konvencionāli audzētā, lai gan, viņasprāt, tai vajadzētu būt.

Kurš paguvis, kurš ne

Citviet notiek līdzīgi. Lēdurdzietis Juris Klāsups, kurš lauksaimniekiem sniedz arī transporta pakalpojumus, ceturtdien ražas vākšanai meta mieru. Sak, ja nav kazai piena, tad nav. Viņam, tāpat kā vairākiem citiem apkārtnes zemniekiem, savus 10 ha auzu nāksies ieart. Juris spriež, ka gads visumā augkopjiem atkal izvērties drūms. Pavasarī ziemāji daudzviet bija pārsējami, vasarā, sausajā laikā, auzas vēl nebija nogatavojušās, tagad tās piebeidzis lietus. - Trešā daļa kalšu stāv tukšas, - teic Juris, stāstot, ka graudus lielākoties no Zemgales ved eksportam uz Rīgas un Ventspils ostas elevatoriem. - Mans uzņēmums SIA "JASS Rudzīši" naudu pelna ar transporta pakalpojumiem, bet lauksaimniecība jau vairākus gadus nes zaudējumus. Nomēsloju ar dārgajiem minerālmēsliem un - še tev! Kā pienāk rudens, solos mest mieru, tomēr kļūst žēl - kā lai neapstrādā zemi? Beigās " hobijam" esmu izmetis naudu, noskrējies ar melnu muti un vēl arī nikns, - viņš tālruņa klausulē skaidro.

Pateicoties saviem darbīgajiem dēliem Jurģim, Arnim un Klāvam, mierīgs prāts ir Lilijai Paeglei z.s. Jauntaujāni Salacgrīvas lauku teritorijā. Paralēli piena ražošanai saimniecībā 170 ha platībā audzē graudus. Raža ir novākta, izkaltēta, sēklai un lopbarībai noglabāta apcirkņos un daļa pārdota uzpircējiem Agro Trade Latvija. - Nesaku, ka sezona mums bijusi slikta. Rapsis, ziemas kvieši jau pārdoti, nupat nokūlām pēdējās auzas. Šovasar darbi ritējuši raiti. Mums ir sava kalte, varbūt tāpēc satraukumu nav bijis, lai gan lietus, protams, traucēja, - stāsta Valija.

Ja nelīs, tuvākajās dienās vācami arī kartupeļi, svētdien Jauntaujānos plānots sēt ziemājus. Valija pastāstīja, ka, cīnoties ar lāmām laukos, dēli pamatīgi norakušies, tīrījuši meliorēto platību drenāžas. Tam bijis efekts. Kur caurtekas iztīrītas, pa nakti ūdens novilcies, un kombains dubļos iestidzis tikai reizi.