"Mēs atbalstām maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzskatām, ka grozījumi ir solis pareizajā virzienā. Taču var diskutēt par to, vai atrasts optimālais kompromiss starp kreditoru un aizņēmēju interesēm," norāda Dravniece.

FKTK vērtējumā, būtu vēlama niansētāka pieeja grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem, neliekot vienlīdzības zīmi starp tiem, kuri ņēmuši kredītu vienīgā mājokļa iegādei un kuriem problēmas radās, kad krīzes gados ievērojami saruka ienākumi, un tiem, kuri aizņēmās, lai finansētu savu nereģistrēto uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu jomā, un kuriem problēmas radās neveiksmīga biznesa plāna rezultātā.

FKTK apkopotā informācija rāda, ka 95% rezidentu mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītu mājokļa iegādei, kredīts ir līdz 100 000 latu. No 100 000 latu līdz 200 000 latu mājokļa iegādei ir aizņēmušies 4% mājsaimniecību, virs 200 000 latu kredītu mājoklim ir ņēmis tikai 1% mājsaimniecību.

Ja stātos spēkā pašreiz Saeimā 3.lasījumā pieņemtais Maksātnespējas likuma regulējums, kas nodots otrreizējais caurlūkošanai, tad īstermiņā šo grozījumu ietekmē varētu pieaugt kredītrisks atkarībā no tā, cik aktīvi aizņēmēji izmantos fiziskās personas saistību dzēšanas procedūru. Taču vienlaikus arī bankām būtu stimuls aktīvāk un konstruktīvāk restrukturizēt kredītus.

Vienlaikus FKTK vispārīgais aprēķins par likumprojekta patreizējās redakcijas hipotētisko ietekmi uz banku sistēmas kapitāla pietiekamības rādītāju liecina, ka banku kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs, ja likums tā pašreizējā redakcijā stāsies spēkā, var mainīties par apmēram 1%, kas veido aptuveni 100 miljonus latu visam banku sektoram.

FKTK gan uzsver, ka iegūt patieso ainu par iespējamajiem zaudējumiem banku sektorā var vienīgi, katrai bankai aprēķinot iespējamos zaudējumus, ņemot vērā savu klientu datus - nodrošinājumu, tā vērtību attiecībā pret izsniegto kredītu, ienākumus u.c. apstākļus - un no tiem izrietošo iespējamību, vai konkrētais klients varētu uzsākt maksātnespējas procesu.