Reklāmas eksperts norādīja, ka visstraujāk reklāmas ieņēmumi sarūk no kādreiz lielākajiem reklāmdevējiem - telekomunikāciju nozares, kas ir liels drauds vides reklāmas segmentam.

Raksturojot interneta mediju tirgu, Ozols norādīja, ka, "no biznesa viedokļa raugoties, ar pozitīvu bilanci no interneta medijiem ilgtermiņā varēs strādāt tikai sociālie tīkli vai arī no tiem atvasinātie mediji". "Savukārt radio biznesā situācija ir vienkāršāka, jo no reklāmas ieņēmumu viedokļa radio ir izmantojams pārdošanas veicināšanai, kas atbilst šībrīža kontekstam," sacīja eksperts.

Asociācijas prezidents norāda, ka, lai arī tuvākajā laikā televīzija nebūs lielākā reklāmas apjoma zaudētāja, raugoties uz investīciju apjomu, televīzija tomēr zaudēs visvairāk reklāmas naudas.

"Tā kā reklāmas aizpildījums televīzijā jau tā ir diezgan liels un televīzija kopumā zaudē auditoriju, auditorijas kritumu nebūs iespējams kompensēt ar reklāmas apjomu. Ievērojot likumdošanu, nebūs iespējams izvietot vairāk reklāmas," norāda Ozols.

Runājot par digitalizācijas ietekmi uz televīzijas tirgu, Ozols norāda, ka nozīmīgākā konkurence būs par televīzijas ražotajiem produktiem un svarīgi, cik liela ir katras televīzijas "aizmugure" finansiālā ziņā.

"Runājot par televīzijas grupām - MTG ir starptautiska koncerna "aizmugure". Savukārt, ja runājam par LNT grupu ("Neatkarīgie nacionālie mediji"), mēs saprotam, ka aizmugure ir citāda - tā nav tik korporatīva un ir balstīta uz noteiktām privātpersonām. Tas, kurš spēs nodrošināt kvalitatīvāku saturu, arī būs lielākais ieguvējs," atzina Ozols.

Runājot par drukāto mediju tirgu, Ozols pauda uzskatu, ka attīstību bremzē divi galvenie faktori: novēlotas preses piegādes reģionos un "nespēja pozicionēties pret interneta medijiem".

"Patlaban tiem, kas nedzīvo 3-4 lielākajās Latvijas pilsētās, rīta laikrakstu piegādes garantijas ir smieklīgas - piegāde ap pusdienas laiku. Kāds gan brīnums, ja zūd auditorija?" norāda Ozols.

Reklāmas asociācijas vadītājs arī pauž, ka lielākā daļa (vismaz 90%) auditorijas nekad nelasīs analītiku internetā, taču, neraugoties uz to, laikrakstos nav stiprināta analītiskā sadaļa.

"Pirms 3-4 gadiem vairums izdevēju metās laikrakstu interneta versiju radīšanā, investējot daudz naudas. Izņemot "db.lv" gadījumu, pārējie ir vairāk vai mazāk "aplauzušies". Tā vietā, lai pozicionētos un stiprinātu analītiku, viņi gāja iekšā internetā, ko nepārzina un neizprot," norādīja Ozols.

Runājot par vides medijiem, Ozols uzsvēra, ka šajā segmentā ieguvējs būs tas, kurš attīstīs vides mediju efektivitātes pētniecību.

"Kopumā vides reklāmas nozarei ir divas lielas problēmas - šis segments ir atkarīgs no pašvaldībām, kam nereti tiek pārmesta korupcija lielākā vai mazākā mērā. Otra lieta - vides reklāmas nozare ir izteikti atkarīga no telekomunikāciju nozares. Aptuveni 40% vides reklāmas ieņēmumu veido trīs telekomunikāciju nozares uzņēmumi, kuru starpā cīņa pamazām izbeidzas, jo rentabilitāte ir nokritusi tik zemu, ka vairs nav kur krist. Tas ir liels drauds vides medijiem," skaidroja Ozols.

Reklāmas asociācijas vadītājs norāda, ka līdz šim vides reklāmas efektivitātes novērtēšana ir notikusi izjūtu līmenī. "Patlaban galvenais izaicinājums ir apliecināt vides reklāmas efektivitāti arī citiem potenciālajiem reklāmdevējiem, ne tikai telekomunikāciju un banku nozarei," norādīja reklāmas eksperts.

Kā ziņots, Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2009.gadā samazinājies par 46%, sasniedzot 52 668 000 latu, iepriekš informēja Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji.

Vislielāko kritumu piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus, kas samazinājies par 63%, sasniedzot 5 809 000 latu, savukārt vismazāko krituma apjomu piedzīvojis interneta reklāmas tirgus, kura apjoms samazinājies par 32% un sasniedzis 5 809 000 latu.

Laikrakstu reklāmas tirgus samazinājies par 57%, sasniedzot 7 542 000 latu.

Trešais lielākais samazinājums ir kino reklāmas tirgum, kas samazinājies par 44% un ir 355 000 latu.

Televīzijas reklāmas tirgus samazinājies par 40%, pērn sasniedzot 20 752 000 latu, savukārt radio reklāmas tirgus samazinājies par 39%, sasniedzot 6 520 000 latu.

Vides reklāmas tirgus apjoms samazinājies par 38% un sasniedzis 5 881 000 latu.