Šķēles pratināšana digitālās televīzijas krimināllietā esot notikusi 2007.gada 5.septembrī. Prokurors uzrādījis Šķēlem 2003.gada 2.februāra līgumu par konsultāciju sniegšanu uzņēmumu finansiālajos un grāmatvedības jautājumos, noslēgtu starp advokātu biroju "Loze&Partneri" un Šķēlem piederošo SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK), dokumentu uz "Guernsey International Trustees Limited" veidlapas, kurā ar virsrakstu "Memorandum Ratcliff Limited" aprakstīta kāda tikšanās Rīgā 2002.gada 16.novembrī - divas dienas pēc DLRTC un "Kempmayer" noslēgtā līguma par digitālās televīzijas ieviešanu.

Saskaņā ar portāla "Ir.lv" rīcībā esošajām Šķēles liecībām uz prokurora jautājumu, vai Šķēle ir bijis šīs sanāksmes dalībnieks, jo dokumentos ceturtā tikšanās dalībnieka vārds ir izdzēsts, parādījies vien kāds A.Š., Šķēle atbildējis apstiprinoši. "Pats esmu piedalījies kopā ar Jāni Lozi un Maiklu Neiglu un apspriedis "KML" ["Kempmayer"] projekta tālāko virzību," liecinājis Šķēle. Viņš gan norādījis, ka Neigla sagatavotajā "Memorandum Ratcliff Limited" esot neprecizitātes. "Man ir diezgan liela pārliecība, ka Harijs Krongorns nav piedalījies šādā tikšanās," paudis Šķēle, norādot, ka dokuments tapis divas nedēļas pēc tikšanās un "Maikls Neigls, būdams cilvēks gados, varēja būt neprecīzs".

Tomēr Šķēle prokuroram uzsvēris, ka "nevajadzētu saistīt manu darbību vai manu informētību par "Kempmayer" tieši ar līguma [starp viņam piederošo uzņēmumu un advokātu biroju] noslēgšanas datumu - 2003.gada 2.februāri. Kā noteikts Civillikuma normās, darbības var notikt arī pirms līguma noslēgšanas vai līgums var tikt nenoslēgts vispār," liecinājis Šķēle.

Uz prokurora jautājumu, ar ko bija vai varēja būt pamatota Šķēles piedalīšanās šādā tikšanās, apspriežot tur minētos jautājumus, tostarp progresa ziņojumu par "Kempmayer" piedalīšanos digitālās televīzijas projektā, Šķēle atbildējis izvairīgi: "Mans statuss tobrīd tur nebija nekāds, vienīgi kā cilvēkam, kas pazīst Maiklu Neiglu."

Kā ziņo "Ir.lv", Šķēle prokuroram skaidrojis, ka Jurģis Liepnieks, "piedāvādams man iegādāties "Kempmayer", vienlaikus meklēja kādu fizisku vai juridisku personu, kas varētu šo digitālās TV izveidošanas projektu finansiāli atbalstīt". "Galu galā ieteicu viņam griezties pie Lozes kunga, kurš pazīst daudzus biznesā specializējušos juristus, finansistus, investorus un tā tālāk, no kuriem viens bija Neigls, kurš bija pazīstams arī man," teicis Šķēle.

Tā kā Šķēle apstiprinājis, ka bijis "Ratcliff" memoranda tikšanās dalībnieks, viņam vaicāts, vai devis turpmākos uzdevumus šai lietā Krongorna braucieniem, lai tiktos ar dažādām ofšoru kompānijām, tostarp pēdējam braucienam uz Londonu, kad Krongorns lidostā tika aizturēts. Šķēle atbildējis: "Neesmu sūtījis un uzdevumus devis. Krongorns strādāja ar viņu noslēgtā darba līguma uzdevuma ietvaros, pildīdams biroja "Loze&Partneri" uzdevumus saistībā ar vienu no Lozes biroja klientiem," raksta "Ir.lv".

Kā ziņots, pirmdien Rīgas apgabaltiesa, turpinot izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu, nolēma apmierināt prokurora Edvīna Piliksera lūgumu un uz kādu no turpmākajām tiesas sēdēm liecinieka statusā uzaicināt arī Šķēli.

Šādu lūgumu prokurors bija pieteicis pēc tam, kad tiesa bija nolēmusi apmierināt viņa pagājušajā nedēļā pieteikto lūgumu par dokumentu pievienošanu lietas materiāliem. No minēto dokumentu kopijām izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā "Kempmayer" daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.

Uzzinājis, ka viņam būs jāiet liecināt uz tiesu digitālās televīzijas pamata krimināllietā, Šķēle žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs to darīt un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību. Atklāšu visu patiesību, kā tas ir bijis," sacīja Šķēle.

Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.