Biedrība AKKA/LAA aktīvi bīda izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos. Vēloties nodevu iekasēt ne tikai par CD un DVD, bet par visiem iespējamiem datu nesējiem – par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem, šodien raksta laikraksts "Dienas bizness".
Ziņai pievienotas pēdējās divas rindkopas
TVNET jautā: Kāpēc jāmaksā nodeva, ja datu nesēju izmanto savu dokumentu glabāšanai?
Atbild: AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše
"Šobrīd pasaulē diemžēl nav izstrādāts mehānisms, ar kura palīdzību varētu noteikt, kurš disketē, flash atmiņā vai kādā citā nesējā, ieraksta autortiesībām aizsargātu darbu un kurā brīdī viņš ieraksta ar autortiesībām aizsargātu darbu, bet kurā saglabā savu referātu. Atlīdzību maksās nesēju importētāji brīdi, kad viņš ieved valstī šos nesējus.
Pēdējie Ministru kabineta grozījumi bijuši pirms četriem gadiem un šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās. Pirmo reizi ierosinājumus par grozījumiem tiesību īpašnieki iesniedza 2007. gada maijā. [..] Jāatzīmē, ka AKKA/LA nav vienīgais tiesību īpašnieks. Mēs savu naudiņu savācam, bet pēc tam mums paliek aptuveni trešā daļa no tās naudas, kas tiek pārējiem tiesību īpašniekiem."
Pie grozījumiem strādā Kultūras ministrija
AKKA/LAA gan neatklāj, vai rosinātajos grozījumos ir paredzētas izmaiņas nodevu apmērā, bet iepriekš biedrība vēlējās, lai nodevas apmērs būtu no 1 līdz 3 Ls par vienību. Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju iekasēt 1 Ls, par katru pārdoto plaukstdatoru – 3 Ls, bet par katru mobilo telefonu – 3 Ls.
"Tehnoloģijas ir nozare, kas attīstās ļoti strauji, tāpēc ir būtiski nemitīgi sekot līdzi tam, lai normatīvie akti, kas attiecas uz tehnoloģijām un to lietošanu, atbilstu reālajai situācijai," laikrakstam skaidroja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.
Biedrība vēlas izmaiņas, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Šā iemesla dēļ tiesību īpašnieki vērsušies Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumu par MK noteikumu "Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" grozīšanu. KM ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir vienoties par grozījumu nepieciešamību, kā arī par iespējamo grozījumu saturu.
Nodevai ir nepilnības
Nozares asociācijas – LDTA, LEtERA, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas Telekomunikāciju asociācija – martā sūtītajā vēstulē KM norāda, ka sākotnēji jāatrisina būtiskās konceptuālās nepilnības nesēju atlīdzības noteikšanas mehānismā un tikai tad ir iespējams apsvērt jautājumu par saraksta pārskatīšanu, kam nevajadzētu atšķirties no citu ES kaimiņvalstu noteikumiem.
"Domāju, ka ieviest jebkādus šādus papildu nodokļus nav pareizi, kamēr AKKA/LAA nav sinhronizējusi savas darbības un nodokļu likmes ar līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā tas diemžēl ir šobrīd," laikrakstam sacīja ELKO Grupas Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs, vienlaikus jautājot, kas tālāk – "nodoklis papīram, jo to arī taču var izmantot datu glabāšanai?"
Viņš prognozē, ka līdz ar šāda nodokļa ieviešanu strauji saruks konkrēto preču legālā pārdošana.
Par datu nesējiem esot jāmaksā gandrīz visā ES
Kā TVNET paskaidroja AKKA/LA Sabiedrisko attiecību pārstāve, atlīdzību par tukšajiem nesējiem un reproducēšanas iekārtām maksā arī citās valstīs, kuras neietilpst ES - Austrālijā , Kanādā, Krievijā, ASV, Japānā, Norvēģijā, Ekvadorā, Paragvajā, Īslandē, Izraēlā, Šveicē, kā arī vairākās Āfrikas valstīs un vairākās valstīs Austrumeiropā.
"Vienīgās ES dalībvalstis, kurās iedzīvotājiem nav jāmaksā atlīdzība, ir Īrija un Lielbritānija. Un atlīdzība šajās valstīs nav jāmaksā tikai tādēļ, ka šajās valstīs privātā kopēšana ir aizliegta vispār. Tas nozīmē, ka cilvēki šajās valstīs drīkst, piemēram, diskos, rakstīt tikai savas bildes, failus un citus datus, bet pārrakstīt mūziku, filmas vai citus darbus, kurus nav radījis pats pārrakstītājs, ir aizliegts ar likumu. Un katrs, kas mēģina to darīt, pārkāp šīs valsts likumdošanu, par ko, protams, ir paredzēts arī sods," - tā Agnese Kārše.







