Nesen "SEB banka" nāca klajā ar informāciju, ka pērn bijis rekordliels gadījumu skaits, kad, pievienojot bankomātiem speciālas ierīces, nozagti maksājumkaršu dati, kas vēlāk izmantoti, nozogot klientu naudu.

Saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju pērn reģistrēta ap 40 nelegālu magnētisko karšu datu lasītāju jeb skimmeru uzstādīšana, kā arī desmit gadījumi, kad bankomāti bojāti, lai iegūtu detaļas skimmeru izgatavošanai. "Līdz ar to 2008.gads bijis viskritiskākais banku vēsturē bankomātu apdraudējuma ziņā," pausts bankas paziņojumā. Ir arī aprēķināts, ka katra nelegālā ierīce tiek izmantota 30-150 karšu datu savākšanai un gandrīz puse šo karšu informācijas tiek izmantota naudas nozagšanai.

Stāstot par klientu maksājumkaršu datu drošību, "SEB bankas" speciālisti uzsvēra, cik ļoti daudz bankas izdarījušas, lai šādas datu zādzības noziedzniekiem nenestu kārotos rezultātus. Kā viens no šiem sasniegumiem tiek minēta hibrīdo karšu ieviešana. To pluss slēpjoties faktā, ka informācija tiek glabāta gan magnētiskajā joslā, gan mikročipā. Ja šādas kartes magnētiskās joslas dati tiks noskimmēti un izgatavota klonēta karte ar tādu pašu magnētiskās joslas informāciju, tā nefunkcionēs, jo karšu nolasītāji atpazīs, ka šai kartei ir jābūt ar mikročipu.

SEB un citu banku drošības risinājumi paredz arī regulāru bankomātu tīrīšanu vairākas reizes nedēļā. Filiāļu tuvumā esošos bankomātus regulāri uzrauga arī filiāļu darbinieki.

Tomēr liels uzsvars tika likts arī uz pašu klientu atbildību. Līdz ar ierastajiem padomiem uzmanīgi sargāt maksājumkaršu informāciju un nesniegt to svešām personām "SEB banka" klientus aicināja pievērst pastiprinātu uzmanību bankomātu izskatam. Ja pierastais bankomāts pēkšņi izskatās citādi, banka aicina to nelietot, bet uzreiz ziņot tuvākajā bankas filiālē vai zvanīt pa palīdzības tālruni.

Šāda klientu atbildības nastas palielināšana nesaprotama šķiet banku aprīkojuma tirdzniecības kompānijas "Hansab" pārstāvei Arlitai Eglītei. Viņa uzskata, ka šādi bankas cenšas retušēt bezdarbību un nevēlēšanos investēt drošības risinājumos.

Speciāliste informēja, ka bankām ir iespējams iegādāties ierīci, kas ar speciāla elektromagnētiskā signāla palīdzību skimmēšanas ierīcēm liedz nolasīt bankomātā ievietotās kartes informāciju. Tādēļ noziedznieku pūliņi, slepus bankomātam pieliekot karšu datu nolasītājus, būtu lieki.

Turklāt "Hansab" piedāvātais risinājums netraucējot bankomāta darbam un esot pievienojams visu firmu ražotajiem bankomātiem.

Bankas, ar kurām uzņēmuma pārstāvji strādājuši, nevēloties tērēt 700-1000 latus par šādu ierīci, norādot, ka tās vairāk interesē ierīces, kas dotu signālu pašai bankai, ja tās bankomātam tiktu pievienoti skimmeri.

"Neredzu tam nekādu jēgu, jo momentā policija pie automāta nenonāks, bet pa to laiku kādas kartes dati jau būs nolasīti un, iespējams, jau izmantoti naudas noņemšanai no cietušā klienta konta," uzskata speciāliste.

Tomēr bankām ir cits viedoklis. "SEB bankas" Automātu nodaļas vadītājs Aldis Voitenko atzīst, ka bankai nav izdevīgi iegādāties šo iekārtu. Viņš pastāstīja, ka banka ievēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju izstrādātos bankomātu drošības noteikumus un, kamēr tas tiek darīts, naudu nezaudē ne klients, ne banka pat tad, ja maksājumu kartes dati patiešām nozagti un izmantoti naudas zādzībā.

Nozagtos līdzekļus atlīdzinot tās bankas, kuras nav ievērojušas šos noteikumus un bankomātus nav ieprogrammējušas, lai transakcija notiktu tikai tad, ja sakrīt gan kartes magnētiskajā līnijā, gan mikroshēmā esošie dati. Eksistējot arī tādi drošības pasākumi, kurus aprakstīt drošības apsvērumu dēļ neesot prātīgi.

"Swedbank" preses sekretāre Kristīna Jakubovska atzina, ka banka ieviesusi vairākus drošības pasākumus, lai krāpnieku darbs būtu maksimāli apgrūtināts, taču, izvērtējot iespējas un potenciālās izmaksas, banka no šādiem risinājumiem atteikusies.

Arī "Parex banka" nav izvēlējusies šādu risinājumu. "Pašreiz neviena piedāvātā ierīce nav spējīga pasargāt bankomātu no pilnīgi visiem datu zādzības variantiem, proti, skimmēšana nav vienīgais, bet izplatītākais datu zādzības veids," stāsta bankas Maksājumu karšu daļas Risku kontroles nodaļas vadītāja Liene Buivida.

"Parex banka" kā preventīvas darbības attiecībā uz skimmēšanas gadījumu novēršanu izmanto speciālu uzliku izvietošanu uz kartes ievietošanas vietas, kas ar savu neregulāro formu traucē novietot skimmerus.