Viņš uzsver, ka Latvijas banku situācija ir stabila. "Protams, ja netici ne bankai, ne valdībai, tad turi naudu "burkā". Konservatīvākie cilvēki var noguldīt naudu drošākajā noguldījuma veidā - depozītā, kur ir garantēts procents un pamatsumma. Gribi pelnīt vairāk, ieguldi ieguldījumu fondos, bet ir jāsaprot, ka 100% garantijas nav - vari vinnēt un vari arī zaudēt," norāda Tverijons.

Viņaprāt, jebkuru brīvu latu labāk krāt nebaltām dienām, nekā turēt zem spilvena un iespaidoties no baumām. Pie tam, ja pēkšņi kāda banka nonāk grūtībās, atbilstoši noguldījuma garantiju likumam minimāli garantēta summa, ko cilvēks par noguldījumu katrā bankā var saņemt, ir 14 000 latu. "Pēc statistikas datiem - tikai 2% fizisko personu noguldījumi ir lielāki par 14 000 latu," informēja Tverijons.

Viņš gan atzīst - tas, kas notiek pasaulē, ietekmēs arī Latviju. Ķīlu zīmju cenu kritums ietekmējis arī bankas, kas pērk vērtspapīrus, - arī to akciju cenas sāka kristies. Ņemot vērā to, ka resursu pieejamība pasaules finanšu tirgū ir grūtāka un arī dārgāka, tas ietekmēs arī procentu likmes kredītiem. Jautājums tikai, par cik procentpunktiem šīs likmes kāps.

LKA prezidents uzskata, ka ir nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas paātrinātu naudas apriti Latvijas ekonomikā. Pirmkārt, esot jāpalielina naudas pieejamība grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams, lai bankās būtu brīvie resursi.

Taču situācija nav vienkārša, jo gan Latvijā, gan arī pasaulē kopumā ir resursu trūkums. Ir ārkārtīgi grūti piesaistīt resursus, bet, ja tas ir iespējams, tad par ļoti dārgu naudu. "Tāpēc viens no mūsu konkrētiem priekšlikumiem, kā palielināt resursu pieejamību Latvijā, ir - samazināt bankām noteikto obligāto rezervju normu, saskaņā ar kuru kredītiestādēm attiecīgs naudas daudzums jāglabā Latvijas Bankā," skaidro Tverijons.

Pašlaik šī norma ir 5% un 7% atkarībā no piesaistītā resursu veida. Savukārt Eiropā tie var būt 2%. Samazinot obligāto rezervju normu, varētu iegūt vairākus simtus miljonu, kurus varētu laist apgrozībā. Pirms diviem trīs gadiem šo obligāto rezervju norma bija 3%, bet, kad kreditēšanas tempi strauji auga, Latvijas Banka, lai mazinātu kreditēšanas tempus, normu paaugstināja līdz 8%. Šajā gadā tā tika pazemināta līdz 5%. "Mēs sakām, ka jāsamazina par vēl 3% līdz 2%," norāda Tverijons.

LKA ir konkrēti priekšlikumi, kā vajadzētu risināt jautājumus par nodokļu nomaksas atlikšanu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Bankas ir gatavas nākt pretī arī zemniekiem, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā Latvijas ekonomikas dēļ. Taču katra kredītiestāde vērtēs, vai zemnieks nepatīkamajā situācijā ir nonācis savas nemākulīgas saimniekošanas dēļ vai to ir ietekmējuši citi apstākļi.