No 1. februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šā brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.
Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.
Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: "Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies, - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu."
Patēriņa paradumi Latvijā 2007
2007. gadā cilvēki aktīvi uzlabojuši savus dzīves apstākļus un izmantojuši līdzekļus patēriņam, rāda Factum veiktā interneta aptauja. Tā 76% Latvijas iedzīvotāju 2007. gadā ir veikuši lielākus pirkumus – iegādājušies mājokli vai to labiekārtojuši (27%), tērējuši ceļojumiem un svinībām (22%) vai jaunam auto (20%). Prognozējot savus izdevumus šogad, patērētāji atspoguļo kopējo noskaņojumu - patēriņam ir pakāpeniski jāsamazinās, lai ekonomika stabilizētos. Lielākus pirkumus 2008. gadā plāno 56% aptaujāto.
Tendences rāda, ka Latvijā sāk parādīties arī uzkrājuma paraduma aizmetņi. Pētījums liecina, ka 22% patērētāju, kuru ienākumi ir virs 200 LVL, tēriņi bieži pārsniedza ienākumus. Savukārt 32% ik pa laikam rodas līdzekļu pārpalikums, tātad ne vienmēr visa brīvā nauda aizplūst patēriņā. Pārsvarā gan uzkrāšanas veidi ir neefektīvi - algas konts (57%) un skaidra nauda (19%).
Saskaņā ar aptauju patērētāju paradumi ļauj cilvēkus iedalīt trīs grupās: tērētājos - tajos, kuru izdevumi regulāri pārsniedz ienākumus (41%), prātīgajos jeb tajos, kuru izdevumu apjoms sakrīt ar ienākumu summu (35%), un taupīgajos, kas neiztērē visu nopelnīto (24%). Tā iedzīvotāju daļa, kuru ienākumi nesedz tēriņus, aizņemas gan no bankām, ņemot īstermiņa kredītus (57%), gan no tuviniekiem, draugiem (43%). Lielākiem pirkumiem, kā auto vai mājoklim, pārsvarā tiek ņemti aizdevumi bankā - attiecīgi autolīzings, nomaksa vai hipotekārais kredīts. Aptaujas dati rāda, ka trešā daļa patērētāju gan ikdienas, gan lielākiem pirkumiem tērē savus līdzšinējos uzkrājumus.
Turpinot pētīt patēriņu, Hansabanka veica arī atsevišķu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm iegādāties mājokli. Te var redzēt, ka liela daļa - 64% vēlas iegādāties mājokli un 23% to plāno darīt tuvākā gada laikā. Vaicāti par plānoto iegādes laiku, 50% atbildēja, ka nezina, kad to varētu izdarīt. Šie rezultāti rāda, ka cilvēkiem ir vēlēšanās uzlabot savu dzīves kvalitāti, taču dažādu iemeslu dēļ nav skaidrs, kad šo plānu varētu īstenot.
Tiem respondentiem, kas mājokli plāno iegādāties gada laikā, tika uzdots jautājums - kas būtu nepieciešams, lai mājokli varētu iegādāties ātrāk. Tas parāda galvenās barjeras - 49% aptaujāto būtu nepieciešams kredīts, 47% būtu nepieciešams atbilstošs mājokļu piedāvājums. Savukārt gandrīz vienai trešdaļai respondentu būtu vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai mājokļa iegādei. Var pieņemt, ka tie ir cilvēki, kuri pēc ienākumiem varētu atļauties ikmēneša kredītmaksājumu, taču viņiem nav uzkrāta lielāka summa, ko izmantot pirmajai iemaksai.
Dzintars Kalniņš, Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs: "Aptauju dati rāda, ka Latvijā joprojām ir mājokļu tirgus attīstības potenciāls, jo vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vēlētos dzīvot labākos, ērtākos, plašākos mājokļos. Taču samērā lielai daļai šo vēlmi īstenot neļauj šķietami maznozīmīga lieta - pirmā iemaksa, kas īstenībā ir lielāks šķērslis, nekā varētu domāt. Mēs vēlamies parādīt, ka pirmajai iemaksai ir iespējams sakrāt."
Kā iegūt pirmo iemaksu mājoklim vai auto?
26% respondenti, taujāti par pirmās iemaksas mājoklim vai auto ieguves veidiem, izmantotu papildu ienākumus. 34% domā, ka var sakrāt - gan bankā, gan paši skaidrā naudā. Salīdzinoši liela daļa 14% uzskata, ka nav iespējams iegūt naudu pirmajai iemaksai. Savukārt, vaicājot, vai ir iespējams sakrāt pirmajai iemaksai mājoklim vai auto, redzam: tikai 9% uzskata, ka var sakrāt mājokļa pirmajai iemaksai, bet 59% - auto. Tas uzskatāmi parāda, ka cilvēki vairāk orientējas uz īstermiņa lietām un trūkst ticības, ka ir iespējams sakrāt līdzekļus lieliem pirkumiem.
Pirmās iemaksas krājkonts
Hansabankas piedāvātais jaunais produkts pirmajai iemaksai mājokļa vai auto iegādei ir pirmās iemaksas krājkonts. Tas ir mērķa krājkonts - noguldījums uz noteiktu termiņu – pusgadu, gadu vai diviem gadiem, kuru katru mēnesi jāpapildina par tikpat lielu summu, kādu vēlāk vajadzēs maksāt par autolīzingu vai hipotekāro kredītu. Maksājumu iespējams papildināt ar lielākām summām, ja rodas brīvi papildu līdzekļi. Krājkonts paredz – ja ātrāk ir atrasts potenciālais mājoklis/auto vai arī sakrāta nauda pirmajai iemaksai, tad sakrāto naudu un nopelnītos procentus ir iespējams izmantot, negaidot termiņa beigas, noslēdzot līgumu Hansabankā. Pirmās iemaksas krājkontam piemērotas augstākas procentu likmes nekā parastajam krājkontam. Šo jaunumu Hansabanka piedāvā no 1. februāra.







