Kā aģentūru LETA informēja "Latvijas balzama" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, uzņēmumā pasūtījumus izvietojusi Kiprā reģistrētā "S.P.I.", ar kuru arī tiek īstenota sadarbība. Pasūtījums attiecas uz degvīna marku "Stolichnaja". Šīs produkcijas ražošanas apjomi būs atbilstoši produkcijas izplatītāju pasūtījumiem. Uzņēmums jau ir sagatavojis un nosūtījis pirmās eksportpartijas, informēja Gulbis. Pasūtījuma izpildei tiks izmantotas "Latvijas balzama" esošās jaudas, kuru sagatavošana noslodzei uzņēmumā norisinājās jau kopš pagājušā gada nogales. Pasūtījuma realizēšanai galvenā izejviela - spirts - tiks importēts no Krievijas, importēts tiek arī iepakojums. Izmantojot augstas kvalitātes tehnoloģijas, kādas ir uzņēmumā, un profesionālu darbinieku pieredzi, plānots nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu produkta kvalitāti, norādīja "Latvijas balzama" vadītājs. Kvalitātes standartu ievērošanu apliecinot arī tas, ka 2002.gada sākumā "Latvijas balzama" kvalitātes vadības sistēma tika sertificēta pēc starptautiskā standarta ISO 9001:2001. Kā informēja Gulbis, "Latvijas balzama" galvenie uzdevumi šogad ir maksimāla pašreizējo jaudu izmantošana un jaunu attīstīšana, eksporta palielināšana, savu preču zīmju nostiprināšana un aizsardzība. Uzņēmums ir degvīna marku "Moskovskaja" un "Stolichnaja" īpašnieks Latvijas tirgū un ražo šīs markas Latvijā kopš 1945.gada. Tajā laikā Latvija bija bijušās Padomju savienības sastāvdaļa. Kā ziņots, "Latvijas balzama" 49,95% akciju īpašnieci - SIA "NTBDC LB" - pērn iegādājās starptautiskais koncerns "S.P.I.", kurā Krieviju pārstāv "Sojuzplodimport". "Sojuzplodimport" bija spiesta atteikties no degvīna eksporta un to izvietot Latvijā, jo Krievijas valsts ir nacionalizējusi kompānijai piederošās degvīna preču zīmes "Stolichnaja", "Moskovskaja" un citas. Kompānija valsts nodomus cenšas apstrīdēt tiesā, taču pagaidām bez rezultātiem. Padomju laikos degvīna markas, kas tagad kļuvušas par strīda objektu, piederēja Vissavienības ārējās tirdzniecības apvienībai "Sojuzplodimport", taču apvienības privatizācijas gaitā tās savā kontrolē pārņēma privātā kompānija "ZAO S.P.I.", kas pieder uzņēmējam Jurijam Šefleram. Pēdējos gados "S.P.I." bija tā, kas izsniedza licences degvīna "Stolichnaja" ražošanai Krievijā, un tā ir arī vienīgā šī degvīna eksportētāja uz Rietumu tirgiem. Tieši ar degvīna pārdošanu Rietumos nodarbojas Šeflera kontrolētā grupa "S.P.I.". Cīņa par populārajām Krievijas degvīna markām saasinājās pagājušajā rudenī. 16.oktobrī Krievijas Augstākā arbitrāžas tiesa atzina VVO "Sojuzplodimport" privatizāciju par nelikumīgu. No tā izriet, ka kompānija "S.P.I." preču zīmes saņēmusi nelikumīgi. Saskaņā ar aģentūras "Rospatent" 26.oktobra lēmumu ZAO "Sojuzplodimport" zaudēja 43 alkoholisko dzērienu markas un par to īpašnieci kļuva Krievijas Federācija Lauksaimniecības ministrijas personā. Tiesa, mazliet vēlāk kompānijai "S.P.I." tika atdotas 26 no 43 preču zīmēm, jo tās bija reģistrētas pēc 1992.gada un nekad nebija piederējušas VVO "Sojuzplodimport". Šā gada sākumā Lauksaimniecības ministrija un Ģenerālprokuratūra nostiprināja gūtos panākumus, uzvarot vairākās tiesas prāvās pret Šeflera kompāniju. Atbildot uz to, "S.P.I." ne vien pārsūdzēja tiesā Lauksaimniecības ministrijas un aģentūras "Rospatent" rīcību, bet arī pieprasīja ierosināt krimināllietas pret trim lauksaimniecības ministra vietniekiem. Kā norāda Krievijas laikraksts "Vedomosti", uz atbildes triecienu nebija ilgi jāgaida: februāra beigās muitnieki pēc Lauksaimniecības ministrijas pieprasījuma aizturēja vairāk nekā 120 konteinerus ar degvīnu "Stolichnaja", kas bija sagatavoti eksportam no "S.P.I." fabrikas Kaļiņingradā. 4.martā "S.P.I." vadība nolēma panākt mierīgu izlīgumu, nedaudz piekāpjoties valstij. ZAO ģenerāldirektors Andrejs Skurihins nosūtīja vicepremjeram Aleksejam Gordejevam vēstuli, kurā viņš ierosināja izveidot kopīgu komisiju un apspriest iespēju panākt mierīgu izlīgumu, "saskaņā ar kuru akciju sabiedrība uzņemtos saistības regulāri iemaksāt Krievijas budžetā noteiktu summu pušu noteiktā termiņā, bet Krievijas Federācija saglabātu "Sojuzplodimport" tiesības izmantot preču zīmes". Valsts uz to atbildēja ar atteikumu. "Ja viņi būtu piedāvājuši atdot savas markas valstij 2000.gadā, varētu spriest par taisnīgu degvīna "Stolichnaja" eksporta peļņas sadali starp SPI un valsti," teica kāda Lauksaimniecības ministrijas amatpersona, kas zina situāciju šajā jautājumā. "Bet tagad ar viņiem nav par ko runāt. Markas tāpat pieder mums." "S.P.I." atteicās laikrakstam komentēt kompānijai nepatīkamo situāciju, atsaucoties uz to, ka Lauksaimniecības ministrijas oficiālā atbilde vēl neesot saņemta. "Vedomosti" lēš, ka "Sojuzplodimport" ir zaudējusi cīņā par Krievijas tirgu. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, ražošana Kaļiņingradas fabrikā jau apturēta. Tomēr galvenos ienākumus Šeflera grupa iegūst no degvīna eksporta uz ASV un Eiropu. "S.P.I." apgrozījuma kopapjoms sasniedz 680 miljonus ASV dolāru (433,1 miljons latu), turklāt ieņēmumi no Krievijas tirgus nekad nepārsniedza miljonu dolāru. "S.P.I." vadītāji vairākkārt teikuši, ka tiesības uz degvīna marku "Stolichnaja" ārpus Krievijas robežām ir droši aizsargātas un Lauksaimniecības ministrijai tās būs jāatkaro katras atsevišķas valsts tiesās. Kā rezerves ražošanas bāze kompānijai "S.P.I." pieder fabrika "Latvijas balzams", ko grupa iegādājās pagājušajā gadā. Nesen intervijā laikrakstam "Vedomosti" Šeflers paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā kompānija var iegādāties arī citas fabrikas ārpus Krievijas robežām. Tomēr Lauksaimniecības ministrija ir gatava cīnīties par Rietumu tirgiem. Kā laikrakstam "Vedomosti" kļuvis zināms no informētiem avotiem šajā ministrijā, jau notiek sarunas ar vairākām ārvalstu kompānijām par degvīna "Stolichnaja" izplatīšanas tiesību nodošanu tām.