Diskontēto naudas plūsmu analīze, kas pašlaik ir pasaulē un arī Latvijā populārākā metode uzņēmuma vērtēšanā, ir prognozējamo naudas plūsmu diskontēšana ar mērķi iegūt šo naudas plūsmu pašreizējo vērtību.
Diskontēto naudas plūsmu analīze – Latvijā populārākā metode uzņēmuma vērtēšanā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo metodi izmanto, vērtējot uzņēmumus, kuru darbības ilgumu pieņem par bezgalīgu. Te pamatā ir divi principi: · biznesa vērtība ir tā naudas plūsmās; · laika gaitā nauda zaudē savu vērtību. Tiek arī pieņemts, ka uzņēmumu darbība nākotnē netiks pārtraukta, bet, ja tiks, to īpaši ņem vērā. Diskontēto naudas plūsmu analīzē tiek pieņemts, ka uzņēmuma vērtība ir tā radītās naudas plūsmas, nevis materiālu aktīvu vai amatpersonu personīgo kontaktu materiālā vērtība. Kāpēc tieši naudas plūsmas nosaka vērtību? Būtībā uzņēmuma vērtība ir vienāda ar tādu naudas vai tās ekvivalentu summu, kuru kāds ir ar mieru maksāt par šo uzņēmumu. Vēsturiskie dati sniedz liecību par to, ko cilvēki bija ar mieru maksāt. Tomēr pagātne nevar būt par pamatu uzņēmuma vērtībai, jo neviens nepērk bijušos sasniegumus, bet gan nākotnes potenciālu. Tāpēc vērtība ir jāiegūst no nākotnes potenciāla, ko vislabāk izsaka uzņēmuma naudas plūsmu prognoze. Attiecībā uz naudas laika vērtību tiek pieņemts, ka viens lats šodien ir vērtīgāks nekā tas pats lats rīt. Piemēram, ja šodien saņemtu latu iegulda uz 10% gadā, pēc gada tas būs jau 1,1 lata vērts. Ieguldīt šodienas latu būtu nepieciešams kaut vai tādēļ, lai inflācijas dēļ tas nezaudētu vērtību. Diskontēšana ir pretējs process procentu uzkrāšanai par veikto ieguldījumu. Aplūkosim to vienkāršā piemērā. Mums ir iespēja 1000 latu ieguldīt uz diviem gadiem par 10% gadā. Pirmā gada beigās mums būs 1100 latu: 1000 x (1 + 10%). Tā kā procenti netiek izmaksāti, naudas plūsma ir 0 latu. Otrā gada beigās mums būs jau 1210 latu: 1000 x (1 + 10%) x (1 + 10%) jeb 1000 x (1 + 10%)2. Naudas plūsma ir 1210 latu, jo ieguldījuma termiņš ir beidzies. Savukārt diskontēšana ir darbība, kurā, zinot diskonta likmi (šajā piemērā tā ir vienāda ar ieguldījuma likmi – 10%) un naudas plūsmas, mēs, matemātiski pārveidojot iepriekšējos aprēķinus, iegūstam nākotnes naudas plūsmas šodienas vērtību: x = (0/1 + 10%) + (1210/(1 + 10%) x (1 + 10%)) = 1210/(1,1)2 = 1000. Vajag izmantot tādu diskonta likmi, kas pie vienāda riska līmeņa dod maksimālu ienesīgumu. Ja diskonta likme būtu lielāka par 10%, nākotnes naudas šodienas vērtība būtu mazāka par tūkstoti, bet, izmantojot mazāku likmi, - lielāka. Būtībā diskontēto naudas plūsmu metode ietver sevī divas darbības: · uzņēmuma nākotnes darbības prognozi noteiktam laika posmam; · šo nākotnes naudas plūsmu diskontēšanu par noteiktu lielumu ar mērķi iegūt tagadnes vērtību nākotnes naudas plūsmai. Tā kā vērtēšanu parasti veic profesionāli vērtētāji, nevis uzņēmuma amatpersonas, galvenais aspekts, kurā tiek skartas finansu direktora un galvenā grāmatveža intereses, ir uzņēmuma nākotnes darbības prognozēšana. Tiek prognozēta brīvā naudas plūsma. Brīvā naudas plūsma raksturo naudas plūsmu, kas finansiālā gada beigās ir ieguldītāju – gan kreditoru, gan akcionāru - rīcībā. Darbu veic šādā secībā. 1. Atdala to aktīvu vērtību, kurus neizmanto pašreizējā biznesā, lai radītu nākotnē naudas plūsmu (piemēram, ieguldījumi akcijās, ja tie nav vērtējamā uzņēmuma pamatdarbības objekts, vai nekustamais īpašums, kuru nav paredzēts izmantot, bet bilancē tas atrodas; ieguldījumi meitas uzņēmumos, ko bieži vērtē atsevišķi). 2. Noteiktam laika posmam nākotnē prognozē pārdošanas apjomus (jo ilgāk jo labāk, tomēr nevajag zaudēt realitāti. Pasaulē parasti izmanto 10 gadu ilgu laika posmu, Latvijā biežāk - piecus gadus). 3. Prognozē turpmākajiem gadiem bruto peļņas normu (ieskaitot nolietojumu) un bruto peļņu. 4. Aprēķina peļņu pirms procentiem un nodokļiem. 5. Atskaita nodokļus un procentu maksājumus. 6. Pieskaita nolietojumu. 7. Atskaita prognozētos kapitālieguldījumus ilgtermiņa aktīvos un darba kapitālā (pieskaita, ja aktīvus samazina). Kapitālieguldījumus sadala aizvietošanas kapitālieguldījumos, kas nodrošina esošo jaudu saglabāšanu, un izaugsmes kapitālieguldījumos, kas nodrošina apgrozījuma palielinājumu, lai gan parasti pietiek arī ar vienkāršu kapitālieguldījumu plānu. 8. Nosaka kompānijas beigu vērtību pēc prognozes perioda. To iegūst, ņemot vērā pēdējā prognozes gada iegūtos rezultātus un prognozēto apgrozījuma izaugsmi pēc prognozes perioda beigām. 9. Iegūtās naudas plūsmas tiek diskontētas ar aprēķināto vidējo svērto kapitāla cenas likmi (Weighted Average Cost of Capital - WACC). Beigu vērtību diskontē pēc noteiktas formulas (tādu ir ļoti daudz, tāpēc izmantotā sīkāk netiek aprakstīta). 10. Summējot visas diskontētās naudas plūsmas, kā arī pieskaitot blakusaktīvu vērtību, kas sākumā tika nodalīta, iegūst uzņēmuma vērtību tā ieguldītājiem. 11. Tiek atņemti aizdevumi, jo uzņēmuma vērtība ir vienāda ar tā pašu kapitāla jeb akciju vērtību. Praktiskajā darbā, lai būtu lielāka ticamība finansu prognozēm, tās tiek izstrādātas ļoti detalizētā līmenī. Vērtētājs pats it kā kļūst par uzņēmuma darbinieku un detalizēti iepazīst uzņēmuma ieņēmumu un izmaksu struktūru, darbības īpatnības, izvērtē nākotnes darbības prognozes, pats sastāda turpmāko gadu detalizētus budžetus, izmanto paša pierādītus pieņēmumus par uzņēmuma turpmākās darbības ieņēmumu un izdevumu prognozēm. Līdz ar to no grāmatvedības tiek prasīta pilnīga sadarbība informācijas ieguvē. Pārsteidzoši, bet, praksē vērtējot uzņēmumus, nereti jāsecina, ka uzņēmumu grāmatveži nav guvuši pilnīgu izpratni par sava uzņēmuma izmaksu struktūru. Jā, tiek uzskaitīti visi izdevumi, bet ne vienmēr ir skaidrs, cik tieši maksā konkrēts galaprodukts. Uzņēmuma vērtēšana tātad netieši nāk par labu uzņēmumam – grāmatvedība, apkopojot datus vērtētājam, ir spiesta veikt virkni neierastu darbu, un rodas labāka izpratne par uzņēmuma darbu, trūkumiem un priekšrocībām. Otrs būtisks elements ir diskonta likme. Tā atspoguļo tādu ienākuma procentu, ko ieguldītājs varētu gūt atbilstoši ieguldījumiem vērtējamajā uzņēmumā. Līdz ar to ir jāsameklē likme ieguldījumam, kura risks ir līdzvērtīgs vērtējamā uzņēmuma ieguldījumam. Piemēram, pasaulē izplatītie riska kapitāla jeb venture capital fondi izmanto standarta 25% diskonta likmi. Tā ir ļoti augsta, bet atspoguļo lielo risku, ko uzņemas šie fondi. Citi ieguldītāji savu ieguldījumu kādā uzņēmumā var samērot ar alternatīvu iespēju ieguldīt kādos parāda vērtspapīros. Atkarībā no izmantotās diskonta likmes uzņēmuma vērtība var pat stipri atšķirties. Korektākā versija vērtējumam būtu izmantot WACC likmi. To iegūst matemātisku aprēķinu ceļā. Ar aizdevuma cenu saprot likmi, ar ko vērtējamajam uzņēmumam jārēķinās, aizņemoties naudu. To parasti veido noteikta bāzes likme un marža (starpība) virs tās. Akciju jeb kapitāla cena ir likme, ar kuru uzņēmumam jārēķinās, emitējot akcijas. Diemžēl Latvijā to aprēķināt nav reāli, jo vērtspapīru tirgus nav pietiekami aktīvs.