2018.gadā spēkā stāsies izmaiņas nodokļos, kas ne tikai radīs papildu ienākumus mājsaimniecībām un radīs atvieglojumus uzņēmumiem, bet arī ļaus efektīvāk cīnīties pret ēnu ekonomiku. Viens no šādiem instrumentiem būs PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešana attiecībā uz atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem, ko uzņēmēju organizācijas atzinušas kā efektīvu līdzekli pret PVN izkrāpšanas gadījumiem.
PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības uzdevums ir gādāt par to, lai atsevišķi negodīgie uzņēmumi nespētu radīt zaudējumus valsts budžetam, tīšuprāt izvairoties no PVN maksāšanas.
«PVN plaisa» rodas negodprātīgas rīcības rezultātā
Starpību starp iekasējamo PVN un reāli iekasēto PVN apjomu vienkāršā valodā dēvē par «PVN plaisu». Vispārīgais PVN iekasēšanas mehānisms atsevišķās nozarēs nespēj tikt galā ar PVN krāpniekiem, tādējādi radot būtiskus zaudējumus valsts budžetam. Šāda krāpšanās ir iespējama, jo darījumos starp reģistrētiem PVN maksātājiem par PVN summas iemaksāšanu valsts budžetā ir atbildīgs preces vai pakalpojuma sniedzējs, nevis saņēmējs.
Tas nozīmē, ka, maksājot par preci, pircējs nomaksā PVN, turpretī šīs naudas nonākšana valsts budžetā ir pārdevēja atbildība. Būtībā PVN iemaksa valsts budžetā ir atkarīga no uzņēmēja godaprāta, bet zināms, ka Latvijā tāpat kā citviet netrūkst uzņēmēju, kas finansiāla labuma vārdā rīkojas negodprātīgi un izvēlas nemaksāt PVN.
Pret krāpšanu ar PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību
Kad valsts kādā nozarē konstatē augstus PVN krāpšanas riskus, valsts ir tiesīga aizsargāt valsts budžeta un savu iedzīvotāju intereses, ieviešot īpašu PVN maksāšanas kārtību, ko dēvē par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību.
Vispārīgā PVN maksāšanas kārtības shēma paredz, ka preču pārdevējs izraksta rēķinu ar PVN, savukārt preču pircējs šo PVN samaksā preču piegādātājam, kas savukārt tālāk to iemaksā valsts budžetā.
Turpretī PVN apgrieztajā jeb reversajā maksāšanas kārtībā preču piegādātājs izraksta rēķinu bez PVN, bet preču pircējs pats aprēķina PVN un iemaksā to valsts budžetā vai, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, atskaita kā priekšnodokli. Īsāk sakot, valsts nepastarpināti saņem likumā paredzēto PVN summu no darījuma.
Darījumi, kuriem tiks piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, arī pakļausies daudz stingrākiem noteikumiem un uzraudzībai no valsts kontrolējošo iestāžu puses.
Sistēmu piemēro virknei nozaru
Nodokļu reformas ietvaros PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība no nākamā gada tiks piemērota vairākām nozarēm - būvizstrādājumu piegādei, spēļu konsoļu piegādei, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei.
Tiesa, minētās nozares nav vienīgās, kam piemēro PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību. No 1999.gada 1.jūlija tā tiek piemērota kokmateriālu piegādēm, no 2011. gada 1. oktobra - metāllūžņu piegādēm, no 2012.gada 1.janvāra - būvniecības pakalpojumiem, no 2016. gada 1. aprīļa - mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm, no 2016. gada 1. jūlija - graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm, bet kopš 2017. gada 1. janvāra tā tiek piemērota neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro, ka jaunā maksāšanas kārtība ne tikai uzlabos godīgus konkurences apstākļus, bet arī būtiski mazinās PVN izkrāpšanas iespējas. «Līdz ar PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības ieviešanu konkrētajās nozarēs izzudīs salīdzinoši laikietilpīgais PVN pārmaksas atmaksāšanas process un mazināsies birokrātijas slogs,» skaidro finanšu ministre.