Aptauja: Lietuvā gandrīz trīs ceturtdaļas strādājošo iet uz darbu arī saaukstējušies

 

Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% Lietuvas strādājošo iet uz darbu arī tad, ja ir saaukstējušies, liecina darbinieku un darba devēju aptauja, ko pēc uzņēmuma «USP Baltics» pasūtījuma veikusi kompānija «Berent Research Baltic».

Kā norādījusi «USP Baltics» ģenerāldirektore Jurgita Unčurīte-Bakšiene, pirms gada veiktā pētījumā šādu respondentu īpatsvars bijis vēl lielāks - 75%. Viņasprāt, šogad jau var runāt par zināmām pozitīvām pārmaiņām, kas vislabāk izteiktas gados jaunāko respondentu vidū.

35% no tiem aptaujātajiem, kuri atzīst, ka iet uz darbu ar saaukstēšanās simptomiem, teikuši, ka vienkārši nepievērš savai slimībai īpašu uzmanību, 28% skaidrojuši, ka nevar atļauties slimot, jo neviens cits viņu darbu nepaveiks, bet vēl 15% atzinuši, ka baidās zaudēt daļu ieņēmumu.

Reklāma

Runājot par priekšnieku attieksmi pret darbiniekiem, kuri nāk uz darbu slimi, 24% aptaujāto darbinieku norādījuši, ka priekšnieks tādu praksi kritizē, 69% - ka nepievērš nekādu uzmanību, bet vēl 7% - ka priekšnieks pamudina darbiniekus strādāt slimības laikā un pat uzslavē par to.

Jautāti, kā uzņēmums risina darba slodzes problēmu laikā, kad liela daļa darbinieku slimo, 76% respondentu stāstījuši, ka slimojošo kolēģu darbi tiek uzticēti veselajiem darbiniekiem, 8% - ka darba tempi tiek palēnināti, līdz slimie darbinieki izveseļojušies, bet vēl 8% - ka viņu uzņēmums ļauj slimības laikā strādāt no mājām.

Interneta aptaujā, kas veikta janvārī, uzklausīti 500 darbinieki un pārstāvji no 300 uzņēmumiem, kuros strādā vismaz 20 darbinieki.

Kā preses konferencē uzsvēris advokāts Nerijus Kasiļausks, tiklab šobrīd spēkā esošais, kā arī jaunais Lietuvas Darba kodekss paredz, ka darba vieta darbiniekam obligāti jāsaglabā, ja viņš slimo 120 dienas pēc kārtas vai 140 dienas 12 mēnešu laikā. Darba devējam nav tiesību spert nekādus juridiskus soļus viņa atlaišanai, un slimības laiks tiek ierēķināts arī atvaļinājuma stāžā.

Jurists atzinis, ka, darbiniekam oficiāli slimojot, viņa ieņēmumi samazinās, vispirms viņam slimības naudu maksā darba devējs, bet vēlāk valsts sociālās apdrošināšanas fonda («Sodra») pabalsts līdzinās tikai 80% no darba samaksas, taču darba devējs šai laikā ietaupa darba samaksas līdzekļus un slimnieka aizvietotājam ir tiesības saņemt papildu naudu.

«Šiem darbiniekiem būtu jāizmanto savas tiesības, jo, aizvietojot slimu kolēģi un vienlaikus veicot savu darbu, kopējais darba apjoms patiesībā pieaug, un Darba kodeksā - gan pašreizējā, gan jaunajā - paredzēts, ka par papildu darbu jāsaņem arī papildu samaksa, lai gan Lietuvā, cik saprotu, šāda prakse ir visai reta,» viņš piebildis.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Langstiņi, 178000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jūrmala, 42000 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR