Pirmais studiju kurss – izaicinājumi katru dienu

 

Jau pagājušas dažas nedēļas kopš mācību gada sākuma. Vasaras prieki pamazām aizmirsti un visi pierod pie darba režīma. Īpaši svarīgs šis laiks ir pirmā kursa studentiem – pēc skolas viss liekas jauns un neparasts. Jauns kolektīvs, kurā tiek iepazīti jauni draugi, jauni pasniedzēji un mācību priekšmeti. Tā ir iespēja veidot savu reputāciju no jauna, iepazīties ar interesantiem cilvēkiem. Jaunos studentus sagaida vairāki izaicinājumi – sarežģītas lekcijas, studentu ballītes, laika plānošana, nepazīstams kolektīvs. Kā uzturēt enerģiju un motivāciju mācībām un izveidot labas attiecības ar kursabiedriem, stāsta eksperti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu servisa Karjeras centra vecākā karjeras konsultante Marina Streļcova un ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa.

Tava reputācija – tava bagātība

Tieši pirmajos mācību mēnešos studenti veido priekšstatu par jaunu kursabiedru vai studentu, un no cilvēka uzvedības gan lekciju laikā, gan ārpus mācību procesa ir atkarīga viņa reputācija tuvākajiem gadiem. Daudzi studenti nāk no Latvijas reģioniem, un viņiem papildu grūtības var sagādāt tas, ka blakus nav vecāku, radinieku, tuvu draugu, varbūt pat mīļotā cilvēka, un moka vientulības sajūta un nedrošība. Bieži vien studenti izjūt stresu, jo ir jāuzstājas jaunu kursa biedru priekšā, bet pārliecības par sevi pietrūkst.

Reklāma

No dabas aktīvie cilvēki viegli iekļaujas jaunajā kolektīvā, atrod kontaktu un kopīgas tēmas ar kursabiedriem, kā arī ir aktīvi lekcijās, labprāt prezentē projektus, līdz ar to ātri iegūst pasniedzēju cieņu. Ap tādu cilvēku bieži sāk pulcēties domubiedri. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa iesaka sākumā mēģināt atturēties no izteiktas aktivitātes un pavērot apkārtējo situāciju, būt atsaucīgam un labestīgam. «Ienākot jaunā kolektīvā, zelta likums ir novērtēt un izprast pieņemto lietu kārtību, tradīcijas un likumus. Attiecības ar studentu kolektīvu un pasniedzējiem veidosies dabiski un pozitīvi, ja spēsiet ieklausīties citos un pieņemt citu uzskatus un būsiet draudzīgi noskaņots cilvēks,» uzsver eksperte.

Komunikablie cilvēki viegli dibina jaunas attiecības, bet intravertiem un kautrīgiem cilvēkiem tas sagādā ievērojamas grūtības. RSU Studentu servisa Karjeras centra vecākā karjeras konsultante Marina Streļcova iesaka intravertiem studentiem no lielā kolektīva izvēlēties vienu cilvēku, kurš šķiet gana interesants, pienākt pie viņa un sākt sarunu. Derēs standarta jautājumi par to, no kuras pilsētas cilvēks nāk, vai viņam šeit patīk, kāpēc izvēlējās tieši šo studiju programmu utt. Galvenais ir izrādīt interesi par notiekošo, par citiem cilvēkiem.

«Pēdējā laikā daudzās universitātēs, arī pie mums, Rīgas Stradiņa universitātē, jaunajiem studentiem tiek piedāvātas mentora programmas – kad pirmā kursa students tiek piesaistīts kādam vecākā kursa studentam, kurš savukārt palīdz izprast jauno sistēmu, iepazīstina ar studentu dzīvi, palīdz izveidot jaunus kontaktus u.tml. Iesaku šo iespēju izmantot,» stāsta Marina Streļcova.

Savukārt jebkuram pasniedzējam patiks, ja students izrādīs interesi par pasniedzamo priekšmetu, uzdos jautājumus, piedalīsies lektora piedāvātajās aktivitātēs. Protams, studenta aktivitātei jābūt adekvātai un jautājumiem jābūt «par tēmu». Marina Streļcova brīdina: ja studenta mērķis ir ar savu jautājumu palīdzību pievērst sev uzmanību un paspīdēt ar asprātību, tad tāda uzvedība pasniedzēja acīs atzinību negūs.

Mācību procesa plānošana – obligāta vai lieka lieta?

Vislielākais izaicinājums jaunajiem studentiem ir pareiza laika plānošana. Studiju process universitātē ļoti atšķiras no mācību procesa skolā. Skolā mums bija klases audzinātāji, kuri sekoja mūsu sekmēm un zināja, kā motivēt mūs mācīties, kā arī palīdzēja plānot mācību procesu. Augstskolā aukļu nav un studentam pašam jāplāno sava diena, lai veiksmīgi savienotu mācības un personīgo dzīvi, varbūt arī darbu. Tā kā vairs nav tādas kontroles kā skolā, tam var sekot kārdinājums izlaist kādu lekciju, kā arī vienkārši zaudēt motivāciju.

RSU pārstāve Marina Streļcova iesaka nopirkt piezīmju grāmatiņu, pierakstīt tajā visus veicamos uzdevumus un plānveidīgi pildīt tos prioritāšu secībā. Prioritātes var noteikt, uzdevumus sadalot pa grupām «Steidzams un svarīgs» (tie arī būs prioritārie uzdevumi), «Steidzams un ne tik svarīgs», «Svarīgs, bet var gaidīt» un «Ne tik svarīgs un var gaidīt». Obligāti jāieplāno arī laiks atpūtai, jo, ja nebūs brīžu, kad var «atvilkt elpu» un veltīt visu laiku tikai sev vai savai ģimenei, tas provocēs izdegšanu un spēku izsīkumu.

Ir studenti perfekcionisti, kuri visu vēlas izdarīt ideāli un visu kontrolēt, taču dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams. «Perfekcionisms arī var novest pie izdegšanas jau pirmajos studiju mēnešos. Šādiem studentiem varētu ieteikt atcerēties, ka šis ir tikai mācību process un mācību procesā kļūdas ir pieļaujamas. Studiju procesu jācenšas uztvert kā interesantu piedzīvojumu, kura beigās studentu gaida balva – diploms un apgūtā profesija,» pieredzē dalās eksperte. RSU šogad pirmā kursa studentiem pirms studiju procesa sākuma tiek piedāvāts ievadkurss «Laika pārvaldība studiju procesā», bet visa studiju gada garumā studentiem ir iespēja apmeklēt RSU Karjeras centra rīkotos seminārus un individuālās konsultācijas, kurās var apspriest un iemācīties laika plānošanas principus.

Saglabāt interesi par mācībām var tikai tad, ja ir motivācija un mērķis apgūt to jomu, kuru esat izvēlējies savām studijām. Tad arī būs iekšējais dzinulis apgūt pēc iespējas vairāk un pamatīgāk, būs sapratne par to, kāpēc mācību programmā ir iekļauti attiecīgie studiju priekšmeti. «Zināšanu bagāža ir jāuzkrāj pakāpeniski, soli pa solim apgūstot tēmas, sākot no vienkāršākām un turpinot ar sarežģītākām. Ir vispārizglītojoši priekšmeti, kas arī paņem dārgo laiku, tāpēc ir jāspēj atšķirt svarīgākās lietas. Jāiemācās sadalīt mācībām atvēlēto diennakts laiku tā, lai mācību uzplūdi nebūtu pirms sesijas, bet viela tiktu apgūta visa semestra laikā. Laika plānošana ir ļoti būtiska prasme, tā palīdz sevi organizēt un būs svarīga arī turpmākajā darbā,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

Figaro šurp, Figaro turp

Protams, studentu dzīve – tās nav tikai lekcijas, semināri un eksāmeni vien. Tas ir vesels jaunieša dzīves posms, kura laikā svarīga loma ir arī radošajiem pulciņiem, ceļojumiem ar kursabiedriem, biznesa inkubatoriem, sporta sacensībām. Vai, aktīvi piedaloties studentu dzīvē, izņemot spilgtas atmiņas, var dabūt vēl kādus ieguvumus? Savukārt vecākus uztrauc, vai šādas aktivitātes dos kādu labumu viņu atvasēm, palīdzēs pieaugušo dzīvē. ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja studentu iesaisti aktivitātēs ārpus mācībām vērtē pozitīvi. «Viss, ko mēs darām jaunībā, veido mūsu izturību dzīvē un liek stabilus pamatus nākotnei. Aktīvi piedaloties ārpus mācībām dažādās aktivitātēs, var apgūt jaunas prasmes un iemaņas, paplašināt savu redzesloku, attīstīt sevī spējas, kas būs ļoti noderīgas gan studiju procesā, gan vēlāk darbā. Piemēram, ja darbojaties studentu parlamentā vai pašpārvaldē, jūs attīstāt spēju pārliecināt citus, runāt auditorijai, organizēt pasākumus, precīzi definēt idejas, lai gūtu atbalstu, ceļat savu pašpārliecību. Ja students spēj sekmīgi mācīties un līdztekus aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē, tas liecina par augstām darba spējām un pašdisciplīnu. Visas šīs aktivitātes paralēli mācībām bagātinās jūsu CV un atstās labu iespaidu par jums nākotnes darba devējam,» stāsta Dace Rūķīte-Kariņa.

«Pirms pierakstāties uz dažādiem pulciņiem, ir jāapsēžas pie galda un uz papīra jāsaraksta, kā apvienosiet studijas ar ārpusmācību aktivitātēm un pa vidu vēl paspēsiet atpūsties. Ja vismaz uz papīra izdodas izveidot skaidru apvienošanas attēlu, tad tas ir jādara,» papildina Marina Streļcova.

Pirmā kursa izplatītākās grūtības

Biežākās grūtības, ar kurām saskaras pirmā kursa studenti, ir komunikācijas problēmas jaunajā kolektīvā, citiem grūtības sagādā pats studiju process – studiju priekšmeti liekas sarežģīti, nesaprotami, un jaunais students sāk šaubīties, vai viņam pietiks intelektuālo spēju, lai ar visu tiktu galā. RSU eksperte iesaka tādam studentam sameklēt kādu, kas viņu atbalstīs un iedrošinās nešaubīties, bet mācīties. Daudziem traucē valodas barjera, bet šeit jāatceras: jo biežāk valodu lieto, jo labāk sāc tajā runāt, galvenais – nebaidīties kļūdīties. Eksperte Dace Rūķīte-Kariņa iesaka vērsties Studējošo pašpārvaldē, kur var darboties un iegūt jaunus draugus, kā arī ietekmēt studiju dzīvi. Arī dažādi interešu pulciņi – dejas, koris, valodu pulciņi - palīdzēs mazināt stresu, ko rada jaunā studiju vide. «Bet pats galvenais – atcerēties, kāpēc esi šeit atnācis un ko vēlies rezultātā iegūt – diplomu, profesiju, jaunus iespaidus? Ja zini mērķi, uz kuru tiecies, tad arī ceļš pie tā būs vieglāks, jēgpilnāks un priecīgāks,» secina ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jūrmala, 195000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Māja
Māja, Babītes pag., 500000 EUR