Latvijas «brīnumi»: veikals Rīgas centrā ar dažiem kažokiem un neviena pircēja, bet peļņa laba

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/ScanPix, LETA

Valsts ieņēmumu dienestā samērā nesen izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde. Tās mērķis ir uzmanīt, vai Latvijā netiek atmazgāta nauda, kas var tikt izmantota arī terorisma finansēšanai. Pārvaldes direktore Agnese Rudzīte atzīst, lielākā daļā noziedzīgi iegūtu līdzekļu nāk no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Vienlaikus cilvēki, kuri vislabāk pārzina naudas plūsmas uzņēmumos, ir grāmatveži.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības.

Rudzīte skaidro, ka VID jāuzmana aptuveni 21 tūkstotis subjektu – nodokļu maksātāju, kuru saimnieciskajā darbībā ir iespējama nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana.

«Tas ir noteikts likumā, tātad šie subjekti ir grāmatveži, juristi, tie ir tie, caur kuru rokām varētu izplūst šāda nauda, kur varētu redzēt riskantos darījumus. Tāpat arī autotirgotāji, nekustamo īpašumu tirgotāji, kur savā veidā iespējams legalizēt nelegāli iegūtos līdzekļus, kas iegūti ārvalstīs, piemēram, Krievijā. Legalizēt var, piemēram, iegādājoties par šiem līdzekļiem nekustamo īpašumu. Tātad, pēkšņi, no nekurienes parādās skaidra nauda un tiek veikts darījums. Šos darījumus redz juristi, grāmatveži, kuri apkalpo uzņēmumus, kā arī paši jomas speciālisti, kuri nodarbojas ar šiem darījumiem,» skaidroja Rudzīte.

Veikali ar trim kažokiem, bet apgrozījums liels

«Ir dažādi veidi, kā nelegālu naudu atklāt. Piemēram, skatoties uzņēmuma apgrozījumu. Ir divi veikali, viņi atrodas teju turpat blakus, vienam praktiski nav nekādu ienākumu, bet otram – ļoti liels apgrozījums. Šādā gadījumā pastāv ļoti liels risks, ka tas ir naudas atmazgātājs, jo nekas nenotiek, bet naudu ņem ārā no veikala,» teica Rudzīte.

Viņa turpina - piemēram, par daudziem centra veikaliem tiek runāts – skatlogā vien ir dažas preces, taču viņš ir spējīgs samaksāt lielu īri, bet pircēji veikalā nav redzami.

«Pat vasarā stāv skatlogā tie paši kažoki, kas ziemā, bet, paskatoties gada pārskatu, uzņēmums strādā ļoti labi. Tātad, šis varētu būt viens no riskiem, ka notiek naudas atmazgāšana. Piemēram, nauda tiek nelegāli ievesta no Krievijas, ielikta veikalā, pat varbūt nomaksājot nodokļus,» par dažādām shēmām saka Rudzīte.

Nauda tiek atmazgāta arī citos veidos - ārvalstīs esot fiksēti gadījumi, kad tas darīts, izmantojot apdrošināšanu. «Piemēram, tiek iegādāta apdrošināšana un tiek saņemta milzīga atlīdzība. Šis veids visai populārs ir Anglijā,» teica Rudzīte, vienlaikus piebilstot, ka tas, vai kas tāds tiek darīts arī Latvijā, VID nezina, šis jautājums ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārziņā.

VID palīdz bankas, sadarbība tiek vērtēta kā laba

«Ir noteikti kritēriji, kāpēc jāziņo. Nav tā, ka tiek vērtētas tikai iemaksas kontā. Viņi [bankas] vērtē visu darījumu kopumā. Piemēram, atnāk persona, iemaksā kontā, bet tas nav cilvēks, kurš strādā, viņam nav nekādu ienākumu. To redz arī bankas,» norādīja Rudzīte, skaidrojot, ka gadījums, kur pilsonim radušies, piemēram, desmit tūkstoši eiro, lai arī viņš nekur nestrādā, ir gana aizdomīgs, lai par to ziņotu VID. Vienlaikus, ne vienmēr tiek apstiprināts, ka veiktas kādas nelikumības.

Dienests vēlas, lai aktīvāk ziņošanā iesaistās arī juristi un grāmatveži, viņi ir tie, kurus Eiropas Komisija dēvē par «gate keeper», viņi ir tie, kas tur vārtus un vai nu atver iespēju noziedzniekam veikt šo darījumu, palīdz viņu sakārtot atbilstoši Latvijas prasībām, vai nē.

Nelegālo naudu, kas parasti nāk no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas un kura tiek tālāk sūtīta uz Eiropu, iespējams izmantot arī terorisma finansēšanā. VID norāda, ka iedzīvotāji bieži vien nepazinās šīs problēmas nozīmību, jo Latvijā terorisma risks ir zems un, iespējams, daudziem šķiet, ka terorisma finansēšana Latvijā nav problēma.

«Tas, ka mēs kaut kādā veidā varētu būt iesaistīti šajā ķēdē, tiek piemirsts. Mēs neesam atrauti no pārējās Eiropas,»

skaidroja Rudzīte.

Svarīga sadarbība ar asociācijām

«Ļoti vēlamies sastrādāties ar dažādām asociācijām. Jomā, kuru uzraugam, tādas ir vairākas, ir grāmatvežu asociācija, nekustamo īpašumu tirgotāju asociācija, auto tirgotāju asociācija. Mani priecē, ka asociācijas pašas vēlas sakārtot šo jautājumu. Nav neieinteresētu cilvēku, nav tādu, kas uzsver – ka tikai pelnīt,» runājot par paveikto visai neilgā laika posmā, teica Rudzīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbības pamatprincipi ir noteikti starptautiskajos standartos, kuru prasības Latvijā ir ieviestas ar likumu un kuru izpildei ir svarīgi konstatēt un izprast visus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, kas raksturīgi konkrētajiem likuma subjektiem, to klientiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

Līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtiem, piemēram, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu, ja tie pieder personai, kura ir organizētas noziedzīgas grupas dalībniece, iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā, iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām, iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar viltotu naudu, iesaistījusies noziedzīgās darbībās, lai šķērsotu valsts robežu, iesaistījusies noziedzīgās darbībās saistībā ar bērnu pornogrāfiju vai bērnu seksuālo izmantošanu, par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar kādu no minētajām darbībām, vai līdzdalību tajā.

Tāpat līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegultiem, ja tie pieder personai, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā, lai cīnītos pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, ja tie pieder personai, vai tos tieši vai netieši kontrolē persona, par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu