Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.
Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.
Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samainājums būs provizoriski par 212 tonnām.
Tajā pašā laikā ministrijā norādīja, ka intensīvajās sarunās par Rīgas jūras līča reņģes krājumiem neizdevās pārliecināt ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu, ka Rīgas jūras līča reņģes nākamgad būtu iespējams zvejot 2017.gadam noteiktajā apmērā. EK ieskatā tas varētu būt iespējams tikai pēc minētā Latvijas un Igaunijas priekšlikuma izskatīšanas pēc starptautiska zinātnieku izvērtējuma. Saņemot pozitīvu atzinumu, 2018.gada laikā regulā tiktu veikti attiecīgi grozījumi. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā šim reņģes krājumam sākotnēji būs noteikts 7% samazinājums. Šī iemesla dēļ Latvija principiāli balsoja pret Baltijas kvotu regulas priekšlikumu 2018.gadam.
Līdz ar to ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2018.gadam tika apstiprināta šāda vienošanās - mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 8% iepriekšplānoto 28% vietā un nozvejas kvota būs 2424 tonnas.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā saglabājušās nemainīgas un nozvejas kvota būs 202 tonnas.
Savukārt brētliņu zvejas iespējas nedaudz palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem papildu nozīmē 170 tonnu zvejas iespēju. Nozvejas kvota noteikta 36 277 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju kritums, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir par 1117 tonnām mazāk. Nozvejas kvota noteikta 15 607 tonnas.
Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā palielināta par 20%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1054 tonnu pieaugumu. Nozvejas kvota noteikta 6353 tonnas.
Turpretī lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazināsies par 5%, un nozvejas kvota noteikta 12 011 vienību apmērā.
Jau ziņots, ka sēdes laikā bija plānots panākt politisko vienošanos par 2018.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, nosakot kopējās pieļaujamās nozvejas kvotas Baltijas jūras vērtīgākajiem un apdraudētākajiem zivju krājumiem.
