Valdība atbalsta komisijas maksas par otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanu samazināšanu līdz 0,6%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto/LETA

Otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgā daļa tiks samazināta līdz 0,6%, paredz šodien valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi «Valsts fondēto pensiju likumā».

Valsts kancelejai šodien uzdots likumprojektu sagatavot iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2018.gadam likumprojektu paketē.

Kā norāda LM, pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgo daļu iecerēts noteikt līdz 0,6%, bet 2018.gadā - līdz 0,8% kopējai pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu aktīvu daļai, kas uz 1.janvāri nepārsniedz 300 miljonus eiro. Savukārt kopējai pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu aktīvu daļai, kas uz 1.janvāri pārsniedz 300 miljonus eiro, pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgo daļu samazinās pat līdz 0,4%, bet 2018.gadā - līdz 0,6%.

Pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgā daļa ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem. Šī daļa gan neietver izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu.

Patlaban Valsts fondēto pensiju likumā noteikts, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā.

Tāpat grozījumos paredzēts noteikt, ka pārvaldīšanas maksājuma mainīgo daļu aprēķina atkarībā no pensiju plāna ienesīguma pārsnieguma virs etalona, kas tiek noteikts kā obligāciju un akciju tirgus indeksu kombinācija, atkarībā no ieguldījumu plānu stratēģijas. Vienlaikus tiks noteikts pārvaldīšanas maksājuma maksimālais apmērs - 0,85%, bet 2018.gadā - 1,05% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības konservatīvajiem plāniem, kā arī 1,1%, bet 2018.gadā - 1,3% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības aktīvajiem un sabalansētajiem plāniem.

Vienlaikus grozījumos paredzēts palielināt akciju īpatsvaru ieguldījumos līdz 75%, kā arī kopējo limitu ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos līdz 15%. Paredzēts veikt ieguldījumus arī tādu valdību obligācijās, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskā zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas nav iekļautas Latvijas vai dalībvalsts biržā, bet kuru prospektā noteikts, ka obligācijas šādā biržā tiks iekļautas gada laikā.

Ar grozījumiem LM arī iecerējusi mainīt atklātās valūtas pozīcijas noteikšanas aprēķinu, ņemot vērā arī atvasināto finanšu instrumentu darījumus. Tie mazina valūtu svārstību risku, ievērojot ierobežojumus atklātās valūtas pozīcijai gan vienā valūtā, gan kopumā visās valūtās.

LM grozījumi paredz arī aizliegt valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt virtuālajās valūtās un tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10% no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisija būs tiesīga pieprasīt, lai līdzekļu pārvaldītājs maina līdzekļu turētāju, ja valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētājs pārkāpj normatīvo aktu prasības vai līdzekļu ieguldījumu plāna prospekta noteikumus. Tāpat komisija varēs pieprasīt pārvaldītājam mainīt līdzekļu turētāju, ja turētāja finansiālā stabilitāte vai maksātspēja radītu riskus shēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzlikt soda naudu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju plānu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu