Latvijas kokrūpnieki un mēbeļrūpnieki pēdējo piecu gadu laikā attīstībā ir investējuši gandrīz 800 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Latvijas kokrūpnieki un mēbeļrūpnieki attīstībā investējuši gandrīz 800 miljonus eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Piecu gadu laikā mēs esam investējuši tuvu pie 800 miljoniem eiro, ja saskaita kopā abas šīs koksnes pārstrādes nozares. Turklāt tas panākts nepalielinot kopējās saistības pret kredītiestādēm. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka pamatlīdzekļu vērtība būtiski nav augusi, kas liecina, ka liela daļa investīciju ir aizgājušas modernizējot esošās ražotnes,» skaidroja Klauss.
Tāpat viņš piebilda, ka nozīmīga daļa investīciju ir novirzītas jaunu produktu ražošanai, tostarp granulu ražošanai.
Klauss arī norādīja - lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jaudu noslodze pārsniedz 80% līmeni, vairākās apakšnozarēs vēl ir iespējams būtiski kāpināt ražošanas apmērus, neinvestējot jaunu iekārtu iegādē, piemēram, koka māju būvniecībā vēl ir daudz brīvu jaudu.
Tajā pašā laikā Klauss piebilda, ka Latvijas kokrūpniekiem joprojām nav tik lielu jaudu, lai pārstrādātu visu mazkvalitatīvo tievkoksni, taču arī tas strauji mainās.
Viņš arī minēja, ka nozare šobrīd ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas attīstības strūrakmeņiem, kā arī nereti kokapstrādes uzņēmumi reģionos ir nozīmīgākie darba devēji.
Pēc Klausa teiktā, neraugoties uz to, ka šobrīd mežsaimniecībā, kokrūpniecībā un mēbeļu rūpniecībā preču eksports veido vien 20% no kopējā eksporta apmēra, kamēr 2000.gada sākumā tie bija gandrīz 50%, tas nenozīmē, ka nozares eksports neaug. «Salīdzinot ar 2000.gadu, meža nozares eksporta vērtība ir palielināta trīs reizes, bet pārējā Latvijas tautsaimniecība ir augusi vēl straujāk,» viņš skaidroja.
Komentējot nozares šā brīža prioritātes, Klauss teica, ka patlaban būtiski ir veikt izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar piejūras mežu apsaimniekošanu, proti, zonā no 300 metriem līdz pieciem kilometriem būtu jāmaina ciršanas prasības, lai nozare spētu piejūras mežu atjaunot un netiktu zaudēta zemes produktivitāte.