Visoptimistiskākie - Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji

 

Visoptimistiskākie šā gada otrajā ceturksnī ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji, šodien žurnālistiem pastāstīja bankas «Citadele» pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko «Citadele Index» pētījumu.

Uzņēmēju noskaņojums Pierīgā novērtēts ar 52,72 punktiem, Zemgalē – ar 52,69 punktiem, savukārt Kurzemes uzņēmēju optimisma līmenis novērtēts ar 52,19 punktiem. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos novērojams pesimistiskums, to noskaņojumu novērtējot attiecīgi ar 46,25 punktiem un 49,13 punktiem.

Atbilstoši «Citadele Index» rezultātiem, pēdējā ceturkšņa laikā ir uzlabojies Latvijas uzņēmēju pašreizējās situācijas novērtējums, un arī nākotnē viņi raugās pozitīvi. Patlaban visoptimistiskākās nozares ir ražošana (52,79 punkti), būvniecība (51,69 punkti) un pakalpojumi (50,32 punkti). Savukārt tirgošanas nozarē joprojām vērojams piesardzīgāks uzņēmēju noskaņojums, kas novērtēts ar 48,93 punktiem.

Reklāma

Kaut arī vietējā tirgū strādājošo uzņēmēju noskaņojums nav pārsniedzis optimisma robežu, tomēr tas kopumā ir uzlabojies, un tas ir labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Visoptimistiskāk noskaņoti ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Tomēr vēl aizvien liela plaisa vērojama starp lielajiem uzņēmumiem, kuru noskaņojums ir pārliecinoši optimistisks, un mazajiem, mikro uzņēmumiem, kuru vadītāju un īpašnieku noskaņojums nesasniedz optimisma slieksni jeb 50 punktu atzīmi.

«Citadele Index» dati liecina, ka vismaz 40% Latvijas uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast darbaspēku – gandrīz puse no uzņēmumiem izvēlas algot darbiniekus, kuriem pēcāk ir nepieciešama apmācība. Turklāt, neskatoties uz ražošanas un būvniecības uzņēmumu optimisma kāpumu, tieši šajās nozarēs ir novērojams vislielākais darbinieku trūkums.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka, neraugoties uz optimisma kāpumu un pozitīvajām ekonomiskajām tendencēm, uzņēmēju noskaņojums joprojām ir trausls. «Tas lielā mērā saistīts ar daudzajiem notikumiem politikā - «Brexit», neskaidro ASV ekonomisko politiku un Ziemeļkoreju, kas vēl aizvien rada bažas par tālāko ekonomikas attīstību un neļauj pilnībā noticēt pozitīvākām nākotnes perspektīvām. Citādi uzņēmējiem vajadzētu būt daudz pozitīvāk noskaņotiem, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme pasaulē, Eiropā un līdz ar to Latvijā, ir ļoti strauja,» sacīja Āboliņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums. «Kopumā pirmajā pusgadā tas bija par 4% lielāks nekā pirms gada,» uzsvēra ministrs.

Viņš skaidroja, ka arī citi ekonomiskās aktivitātes rādītāji šā gada pirmajā pusē ir ar pozitīvu tendenci. «Eksporta, investīciju un darba algas pieaugums ir apliecinājums, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir vienmērīga un stabila,» norādīja Ašeradens.

Vienlaikus viņš pauda gandarījumu, ka iepriekš īstenotā valsts politika ir veicinājusi straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā, kas vērojama tieši tehnoloģiski ietilpīgajās nozarēs. Savukārt būvniecības nozares pieaugums, pēc ministra teiktā, apliecina to, ka nozare strauji atgūstas no iepriekšējos divos gados piedzīvotā krituma.

Vērtējot noskaņojumu rūpniecības nozarē, Ašeradens sacīja, ka tajā vērojamais optimisms atspoguļo ieguldīto darbu nozares konkurētspējas paaugstināšanā, tostarp, sistemātiski strādājot pie elektroenerģiju izmaksu samazināšanas, īstenojot vairāku pakāpju obligātās iepirkumu komponentes (OIK) mazināšanas reformu, kas, pēc ministra domām, ilgtermiņā sniegs būtisku atvieglojumu Latvijas ražotājiem, lai tie attīstītu rūpniecību, tās eksportu un nodrošinātu darba vietas.

«Pašlaik Latvijas tautsaimniecība ir iekustināta un ir būtiski, lai ekonomikas izaugsmes process turpinātos. Ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas modeli. Ceļā uz modernu ekonomiku ir jāveido tāda biznesa vide, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti, eksportu un inovācijas,» sacīja ministrs.

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile atzina, ka arī "Citadeles» uzņēmumu kreditēšanas dati liecina, ka šogad visvairāk finansējums izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. "Lai rūpniecība turpinātu sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd ir tādā situācijā, kad izvērtē, vai strādāt kā līdz šim, vai tomēr spert soli, investēt attīstībā un izmantot augoša tirgus iespējas," sacīja Purgaile.

Būvmateriālu ražotāja «Cemex» valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš norādīja, ka šā gada uzņēmuma darbības rezultāti arī pašam «Cemex» ļauj būt piesardzīgi optimistiskiem. «Kaut arī cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju pie mums vēl joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā, pieprasījums pēc betona un cementa pamazām pieaug gandrīz visos tirgos, kur ekspoertējam no Latvijas,» skaidroja Gruzniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vēl joprojām uzņēmums nav atjaunojis cementa eksportu uz Krieviju, tomēr tam ir aktivizēti citi noieta tirgi, kā arī ieguldīts darbs pie Skandināvijas un Baltijas valstu tirgu apguves.

Gruzniņš arī vērsa uzmanību, ka būvniecības sektorā patlaban vērojams aktivitātes pieaugums, jo ir gaidāma vairāku nozīmīgu objektu un infrastruktūras projektu attīstība, kā arī «Cemex» jau ir īstenojis pirmos valčbetona projektus. «Šie aspekti ļauj uz nākamo gadu raudzīties ar optimismu,» uzsvēra «Cemex» valdes loceklis.

«Citadele Index» ir pētījums, ko banka «Citadele» Latvijā veic kopš 2004.gada. Katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tādējādi no pirmavota iegūstot uzticamu ieskatu par ekonomisko stāvokli valstī, nozarē, un uzņēmumā, kā arī prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina pētījumu kompānija SKDS.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR
Māja
Māja, Bauska, 110000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft