Finanšu policija iesaldējusi vairāk nekā 100 000 eiro, bet noziegumu izmeklēšana, kas saistīta ar naudas summām, nenotiek jau gadiem, svētdien vēstīja raidījums «Nekā personīga».
Nolaidība Finanšu policijā: Iesaldēti € 100 000, par kuriem izmeklēšana nenotiek jau 10 gadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzņēmums «TNK holdings» zem policijas lupas bija nonācis 2008.gadā. Izmeklētāji nobloķēja uzņēmuma kontu ar 40 000 eiro. Tagad deviņus gadus pēc šiem notikumiem īpašnieki nolēma pabeigt uzņēmuma likvidāciju un izdzēst to no reģistriem. Tāpēc atjaunojās interese par nobloķēto kontu ar kārdinošajiem 40 000.
Mēģinot tikt pie naudas kontā, atklājās, ka FP šo deviņu gadu laikā nav sākusi kriminālprocesu un ar šo lietu nekas nav darīts. Pēc uzstājīgākas intereses policija sāka strauji rosīties.
Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā līdz 2007.gadam darbojās uzņēmums «TNK holdings». Firma tirgojusies ar iekārtām un instrumentiem. Gadu vēlāk Finanšu policijai radās aizdomas, ka darījumi nav tīri. Izmeklētāji nobloķēja firmas kontu Latvijas pastā. Kontā bija četrdesmit tūkstoši eiro.
Pagāja deviņi gadi. Uzņēmums vairs nestrādāja, bija sākta tā likvidācija. Mainījās gan īpašnieki, gan likvidatori. Valsts ieņēmumu dienests naudu kontā bija iesaldējis, un neviens tai pakaļ nedzinās. Nolemjot beigt uzņēmuma likvidāciju un mēģinot tikt pie naudas kontā, atklājās, ka policija šo deviņu gadu laikā nav sākusi kriminālprocesu un ar šo lietu nekas nav darīts. Pēc uzstājīgākas intereses policija sāka strauji rosīties.
2015.gadā VID apturēja «TNK holding» saimniecisko darbību, jo uzņēmums vairs nesniedza pārskatus. 2017.gada pavasarī par gadiem neaktīvā uzņēmuma likvidatori kļuva grāmatvede Jūlija Pouha. Viņa nolēma tikt pie iesaldētajiem tūkstošiem, tāpēc atjaunoja uzņēmuma saimniecisko darbību. Tad viņa uzzināja, ka kontu nevar atbloķēt, jo arvien ir spēkā Finanšu policijas 2008.gada aizliegums. Iemeslu, kāpēc arests uzlikts, likvidatorei neatklāja.
Likvidatore mierā nelikās un pieteicās vizītēs pie arvien augstākām VID amatpersonām. 10.jūlijā bija organizēta tikšanās pie Ilzes Cīrules. Tā ilga 15 minūtes. Tikšanās piedalījās Edijs Ceipe. Un tikšanās laikā mēs nonācām pie kompromisa, ka atbilde tiks sniegta 12.jūlijā. Sarunā ar VID vadību, grāmatvede par termiņu neievērošanu un informācijas nesniegšanu solījusi sūdzēties tiesībsargam. VID vadītāja Ilze Cīrule brīdinājusi, ka tāda rīcība var izraisīt pretreakciju.
«Ja jūs sākat ar šantāžu un represīvām metodēm, jūs provocējat tādu pašu reakciju pret jums. Tas jums ir jāapzinās,» uzskata Cīrule.
Uzzināt, kāpēc deviņus gadus ir iesaldēta nauda, Pouhai tā arī neizdevās. Policija atbildēja, ka notiekot pārbaude. Taču četras dienas pēc sarunas pie VID ģenerāldirektores Finanšu policija sāka rīkoties.
«Septiņos no rīta man mamma zvana, ka man mājās notiek kratīšana. Protams, par pārsteigumu nosaukt to būtu par maz... Mēģinājām samierināties. Tātad trīs finanšu policisti ieradās pie manis mājās ar izmeklētāja lēmumu veikt kratīšanu,» stāstīja Pouha.
Kratīšanās policija meklēja uzņēmuma reģistrācijas dokumentus, kas ir brīvi pieejami uzņēmuma reģistrā. Izmeklētāji cerējuši atrast «TNK Holdings» grāmatvedības dokumentus, pilnvaras, zīmogus, datorus, bankas kartes, kodu kalkulatorus. Kopš 2008.gada neaktīvajam uzņēmumam nekā tāda nav bijis.
Policisti tajā rītā ieradušies arī pie diviem iepriekšējiem uzņēmuma likvidatoriem un vienas bijušās firmas amatpersonas. Divi no šiem cilvēkiem nogādāti policijā. Kopumā operācijā piedalījušies vismaz divpadsmit policijas darbinieki.
Šī operācija notika kriminālprocesā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālprocess par 2007.gada darījumiem ierosināts desmit gadus vēlāk - 2017.gada 6.jūlijā. Sākts arī jauns process par centieniem tikt pie iesaldētās naudas - tā kvalificēta kā mēģinājums izkrāpt arestētos 40 tūkstošus.
Izmeklēšana nesokas arī par jauno procesu. Divu mēnešu laikā policijai nav izdevies saprast, vai un kāds noziegums noticis un no kā mēģināts izkrāpt naudu - «Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lēmums par «TNK holdings» sūdzības noraidīšanu:
Šobrīd nav iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka SIA «TNK Holdings» ir nodarīts kaitējums kādas konkrētas personas noziedzīgu darbību rezultātā. Kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuras personas un vai ir veikušas noziedzīgus nodarījumus pret SIA «TNK Holdings».
«TNK holdings advokāts» Arturs Zvejsalnieks raidījumam teica, ka pirmais apstāklis, kas šobrīd pārsteidz, ka kopš jūlija tiek veikts kriminālprocess, līdz šim brīdim neviens nav ne aizdomās turētais, ne mēģināts paskaidrot vismaz apmēram, kas tie tādi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas būtu notikuši. «Vienīgais, kas mums ir teikts, ka no «TNK holdings» ir mēģināts izkrāpt naudu.
Bet tad jau jūs cietušā līdzekļus esat arestējuši!
Es domāju, ka tas process ir sākts viena vienīga iemesla dēļ. Tad kad uzņēmumam parādījās likvidators, tad, kad uzņēmums sāka interesēties, kas notiek ar viņa naudas līdzekļiem, nu kaut kādu pamatu vajadzēja, acīmredzot tur kaut kādu procesu veikli iesāka,» stāstīja advokāts.
Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe nevar paskaidrot, kāpēc deviņus gadus uzņēmuma ir bijis bloķēts konts, bet nav sākts kriminālprocess un izmeklēšana. Tas būs jānoskaidro dienesta pārbaudē. Kriminālprocesa sākšanu pēc deviņu gadu vilcināšanās viņš uzskata par pamatotu.
«Man kā iestādes vadītājam, kad top zināmas ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, to, ko mēs konstatējām, saņemot šo iesniegumu un veicot pārbaudi, man ir svarīgi, lai šis lēmums atgriezt vai neatgriezt naudu ir izsvērts, pārbaudīts. Lai netiek atgriezti noziedzīgi līdzekļi vai noziedzīgā rezultātā iegūti līdzekļi,» raidījumam uzsvēra Ceipe.
Grāmatvede Pouha ir pārliecināta, ka finanšu policijas rīcība ir mēģinājums viņu iebiedēt. Policija nevēlas atzīt savu atbildību par gadiem nogulējušo lietu, taču centieni atgūt iesaldēto naudu neizbēgami novedīs arī pie izmeklētāju bezdarbības vērtēšanas.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule noliedz, ka kriminālprocesa ierosināšana un kratīšanas būtu mēģinājums aizbiedēt iesaldētās naudas kārotājus. Izmeklēšanai sekojot līdzi prokuratūra, un kratīšanas atļāvis izmeklēšanas tiesnesis. Viņas brīdinājums likvidatorei par iespējamu pretreakciju esot bijis jāsaprot kā aicinājums divpusējās sarunās neprovocēt ierēdņus, jo tad esot grūti saglabāt laipnu attieksmi.
«Diemžēl par kratīšanu man nebija ne mazākās informācijas. Jo es nelemju par operatīvajām darbībām. Es nevaru dot norādījumus nevienam policijas darbiniekam, ne operatīvajam darbiniekam, ne izmeklētājam. Bet, protams, ir
vienmēr jāsaprot, ka komunikācija ir divpusēja un mums ir jābūt vērstiem uz sadarbību,
mums nav jābūt vērstiem uz pārmetumu izteikšanu otrai pusei kaut kādā konkrētā situācijā. Nē, es nedomāju, ka tas ir attiecībā uz rīcībām, ko veiks VID. Tā ir vairāk šī emocionālā attieksme. Mēs saprotam, ka nav viegli komunicēt ar partneri, kurš tātad tevi ar kaut kādām spēka metodēm var piespiest izdarīt vienu vai otru lietu.
Finanšu policijā sāktajā dienesta pārbaudē atklājies, ka šādu gadījumu, kad pēc kontu arestiem gadiem nav kriminālprocesu un nenotiek izmeklēšana, ir vairāk nekā desmit un kontos nobloķēti vairāk nekā simts tūkstoši eiro.