Atbilstoša normatīva izstrāde varētu palīdzēt samazināt reklāmdevēju naudas plūsmu uz ārzemēm, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Asociācija: Atbilstoša normatīva izstrāde varētu samazināt reklāmdevēju naudas plūsmu uz ārzemēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka kopumā reklāmas tirgus Latvijā aug ļoti lēni, kas, viņasprāt, neatbilst valsts ekonomiskajai izaugsmei un, iespējams, reklāmdevēju biznesa rezultātiem. «Tas izskaidrojams ar to, ka globālo tendenču un digitalizācijas ietekmē, auditorijas arvien vairāk pievēršas satura un informācijas patēriņam mobilajās ierīcēs. Satura patēriņa pieaugums tieši internetā veicina to, ka reklāmdevēju nauda arī iet šajā virzienā,» skaidroja Liepiņa.
Pēc LRA vadītājas teiktā, pirms desmit gadiem praktiski visa uz Latvijas auditoriju mērķētā reklāmdevēju nauda palika Latvijā, jo tā tika novirzīta tiem medijiem, kurus visvairāk patērē iedzīvotāji, kas tolaik pārsvarā bija Latvijā reģistrēti. Tomēr patlaban digitalizācijas un globalizācijas ietekmē internetā nav īstu robežu, un auditorijai ir brīva izvēle, ko patērēt, skaidroja Liepiņa.
«Pieņemsim, «Youtube», «Google», «Facebook», «Odnoklasnjiki.ru» - tie visi ir ārzemēs reģistrētie resursi – jo vairāk laika cilvēki tur pavada, jo lielāka auditorijas koncentrācija reklāmdevējiem tur rodas, padarot to vieglāk sasniedzamu. Tāpēc tā reklāmdevēju nauda, kas agrāk palika Latvijā, vienkārši aizplūst. Bet tas nav Latvijas fenomens. Šī tendence novērojama visos tirgos, jo «Google» un «Facebook» rīcībā esošie globālie, pārrobežu auditorijas piesaistes un pakalpojumu resursi ļoti vienkāršā veidā piesaista reklāmdevēju naudu,» sacīja asociācijas vadītāja.
Pēc viņas teiktā, iepriekšminētā tendence vietējiem medijiem rada ļoti lielu konkurenci par vietējo reklāmdevēju naudu, tādēļ tiem jādomā par to, kā piesaistīt auditorijas uzmanību. «Reklāmas investīcijām ir ļoti vienkāršs princips – nauda seko auditorijai. Tiklīdz kaut kur parādās auditorija, tā reklāmdevēji to pamana. Viņiem ir svarīgi sasniegt cilvēkus, un tad arī nauda un reklāma sāk sekot,» skaidroja Liepiņa.
Viņa sacīja, ka interneta galvenā priekšrocība ir tā spēja sasniegt identificējamu indivīdu ar personalizētu ziņu. Atbilstoši Liepiņas teiktajam, reklāmdevējiem ir svarīgi sasniegt ekonomiski aktīvus cilvēkus, kuri skatīsies, patērēs, lasīs un klausīsies to saturu.
Taujāta, kā nodrošināt, lai reklāmdevēju nauda tik ļoti neaizplūstu uz ārzemēm, LRA valdes priekšsēdētāja norādīja, ka to, iespējams, kaut kādā mērā būtu iespējams risināt ar normatīviem regulējumiem, jo patlaban, piemēram, «Facebook» un «Google» zināmā mērā ir labākās konkurences priekšrocībās – tiem Latvijā nav jāmaksā nodokļi. «Tā ir lieta, par ko varētu domāt Eiropas Savienības ietvaros. Es gan neesmu pētījusi šo jomu, cik tas vispār ir iespējams. Tāpat lokālajiem medijiem būtu jāmēģina labāk piesaistīt attiecīgo auditoriju uzmanību,» norādīja Liepiņa.