Pērn pieaudzis atjaunojamo energoresursu patēriņš Latvijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Pagājušajā gadā atjaunojamo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt desmit gadu laikā AER patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 14,1%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka, palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem - no 66,7% 2006.gadā līdz 51,2% 2015.gadā.

Tostarp būtiski pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3% un 2016.gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015.gadu tas pieaudzis par 3,2%. 2016.gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4%, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienlaicīgi pieaudzis arī kurināmās koksnes eksports - 2016.gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6% vairāk nekā 2015.gadā. No kopējā kurināmās koksnes apmēra 2016.gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4%.

Joprojām lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kaut gan desmit gadu laikā to patēriņš sarucis par 41,6% un 2016.gadā veidoja 34,6% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Salīdzinājumā ar 2006.gadu 2016.gadā rūpniecībā un būvniecībā kurināmo koksni patērēja 2,7 reizes vairāk, un pērn šo nozaru patēriņš veidoja 25,4% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa.

Desmit gadu laikā pārveidošanas sektorā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērētās kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 18,6 procentpunktiem, 2016.gadā sasniedzot 33,1% no kopējā pārveidošanas sektorā patērētā. Salīdzinājumā ar 2015.gadu, kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā palielinājās par 22%. Kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā no 2006. līdz 2016.gadam palielinājies 2,5 reizes, pērn sasniedzot 18 PJ. Vislielākais īpatsvars (88,2%) kurināmās koksnes patēriņā ir kurināmai šķeldai, 2016.gadā sasniedzot 15,9 PJ. Tas saistīts ar pieaugošo koģenerācijas staciju skaitu un AER daļu pārveidošanas sektorā, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram.

2016.gadā no AER saražoja 3482 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, un salīdzinājumā ar 2015.gadu saražotais apmērs pieauga par 25,4%. Saražotā elektroenerģija 2016.gadā hidroelektrostacijās bija 2530 GWh, kas ir par 36% vairāk nekā 2015.gadā, ko noteica lielāka upju pietece. Pēdējo desmit gadu laikā saražotā elektroenerģija vēja elektrostacijās pieaugusi no 46 līdz 128 GWh jeb 2,8 reizes, biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās - no septiņām līdz 427 GWh, un biogāzes koģenerācijas stacijās – no 36 līdz 397 GWh.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020.gadā ir jābūt 40%. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā, un 2015.gadā AER īpatsvars Latvijā bija 37,6% (ES - vidēji 16,7%). Tāpat katrai dalībvalstij 2020.gadā jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2015.gadā Latvijā sasniegti 3,9%).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu