Gašpuitis: Šogad kopumā Latvijas ekonomika augs par 4,1%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare/LETA

Šogad kopumā Latvijas ekonomika pieaugs par 4,1%, nākamgad par 3,7%, bet 2019.gadā par 3,2%, prognozēja «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Turpmākajos ceturkšņos izaugsmes tempu koriģēs būvniecības atgūšanās tempa svārstības, kuras ietekmē kopējā izaugsme droši var pārlēkt arī 5% atzīmei, prognozē ekonomists.

«Tuvāko divu gadu ārējās vides, jo īpaši eirozonas perspektīvas iezīmējas ļoti labvēlīgos toņos. Eirozonas ekonomiskā pārliecība ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Tas nozīmē, ka varam sagaidīt turpmāku eksporta attīstību, kas ļaus uzturēt vitalitāti apstrādes rūpniecībā. ES fondi būs nozīmīgs būvniecības dzinējspēks, kā arī investīciju katalizators. Tas viss turpinās uzturēt labvēlīgu augsni patēriņa pieaugumam. Tas, cik veiksmīgi un strauji augs ekonomika, būs atkarīgs no spējām mazināt ierobežojošo faktoru, piemēram, darbinieku, būvniecības jaudu, ietekmi,» skaidroja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka šā gada eirozonas izaugsme ir bijusi pārsteidzoša. Aktivizēšanās ir vērojama ne tikai sektorālā, bet arī ģeogrāfiskā ziņā. 2017.-2018.gadā eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināsies nedaudz virs 2%, nedaudz samazinot tempu 2019.gadā. Bezdarbs līdz 2019.gadam samazināsies par aptuveni vienu procentpunktu līdz nedaudz virs 8%, kas ir tuvu tā līdzsvara līmenim.

Gašpuitis atzīmēja, ka 2018.gads joprojām rada zināmu nenoteiktību, jo īpaši politiskajā jomā, kas par laimi līdz šim uz ekonomiskajiem procesiem ir atstājusi maznozīmīgu iespaidu.

«Turpmāk uzmanība tiks pievērsta ne tik daudz nacionālajām vēlēšanām, cik Eiropas Savienības un eirozonas reformu plāniem un to gaitai. Atjaunotais Vācijas un Francijas vadītāju duets centīsies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gadā uzsākt vairāku ātrumu ES sadarbību, kas radīs jaunus riskus starpvalstu saspīlējumiem. «Brexit» process joprojām ir nenoteiktības pilns. Lielbritānijas mājsaimniecību finansiālā situācija pasliktinās, ko nosaka pirktspējas zudumu inflācijas dēļ, kas ir pieaugusi mārciņas vērtības krituma ietekmē. Neskaidrības dēļ saruks investīcijas, kā dēļ ekonomiskā izaugsme 2018.gadā saruks uz pusi līdz 1%,» prognozēja Gašpuitis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, vērtējot salīdzināmajās cenās.

Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2%, bet pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem otrajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4%.

Šī gada otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010.gada cenās - 5,7 miljardi eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu