Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5,61 miljards eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņu mēnešu periodu, palielinājies par 318,2 miljoniem eiro jeb 6%, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajos septiņos mēnešos auguši par 6% līdz 5,6 miljardiem eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4,53 miljardus eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 miljonu eiro jeb 7,1% pieaugums. FM piebilda, ka šā gada septiņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 100,8% apmērā, ieņēmumiem esot 35,8 miljonu eiro virs plāna.
FM norādīja uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un solidaritātes nodokļa ieņēmumu kāpumu, kas, salīdzinot ar 2016.gada septiņu mēnešu periodu, kopumā pieauga par 181,2 miljoniem eiro jeb 8,7%. Izteiktākais kāpums vērojams IIN ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņu mēnešu periodu, palielinājās par 81,5 miljoniem eiro jeb 9,5%. Arī IIN kopbudžeta ieņēmumu plāns septiņos mēnešus pildījies ar uzviju. IIN ieņēmumos saņemot 943 miljonus eiro un IIN plāna izpildei esot 103,2%, nodrošināti virsplāna ieņēmumi 29,1 miljona eiro apmērā.
Darba spēka nodokļu ieņēmumu kāpumu sekmē darba ienākumu palielināšanās darba ņēmējiem pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem darba devējiem, kā arī darba ņēmēju skaita pieaugums. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi arī šā gada septiņos mēnešos bijuši augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, palielinoties par 68 miljoniem eiro jeb 6%. «Lai gan PVN ieņēmumu kāpums ir relatīvi straujš, tomēr PVN ieņēmumi par 1,2% jeb 14,6 miljoniem eiro atpaliek no plānotā apmēra. Plāna neizpildi septiņos mēnešos var skaidrot ar PVN atmaksu pieaugumu salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Izteikts atmaksu pieaugums vērojams graudkopības nozarē, lielā mērā saistībā ar PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu no 2016.gada 1.jūlija,» skaidroja FM.
Sagaidāms, ka gada otrajā pusē līdz ar izdevumu kāpumu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana PVN ieņēmumu plāns 2017.gadam tiks izpildīts. Kopumā labi pildījušies ieņēmumi arī citās galvenajās nodokļu grupās, atskaitot akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem plāna neizpildi par 7,3% jeb 8,2 miljoniem eiro, kas skaidrojama ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Papildus, salīdzinot ar 2016.gada septiņu mēnešu periodu, kopbudžetā FM izceļ nenodokļu ieņēmumu pieaugums par 10 miljoniem eiro jeb 2,8% un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 4,3 miljoniem eiro jeb 0,8%.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5,32 miljardi eiro. Izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 232,2 miljoniem eiro jeb 4,6%. Būtisks pieaugums vērojams kapitālajos izdevumos, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņu mēnešu periodu, palielinājās par 107,4 miljoniem eiro jeb 44,6%. «Izdevumu kāpumu sekmē aktīvāka ES fondu projektu īstenošana, kas kopbudžeta izdevumu sadaļās atspoguļojas arvien nozīmīgāk,» norādīja FM.
Atlīdzības izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 109,6 miljoniem eiro jeb 9,2%, vienlīdz strauji izdevumiem palielinoties visos budžeta līmeņos. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, izdevumi precēm un pakalpojumiem palielinājušies par 64,9 miljoniem eiro jeb 10,1% , bet sociālajiem pabalstiem par 78,6 miljoniem eiro jeb 5%.
Preču un pakalpojumu izdevumu kāpums skaidrojams ar izdevumu pieaugumu Nacionālajos bruņotajos spēkos un pašvaldībās, kamēr sociālo pabalstu izdevumu kāpumu sekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, un izdevumu pieaugums pensijām, saistībā ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Gandrīz visās galvenajās izdevumu pozīcijās vērojams izdevumu palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņu mēnešu periodu. Tomēr izdevumi subsīdijām un dotācijām ir mazāki kopumā par 136,7 miljoniem eiro jeb 12,4%, kas skaidrojams, galvenokārt, ar ES fondu investīciju mazāku intensitāti 2017.gada pirmajā pusē. Tāpat iemaksas ES budžetā ir par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,3% mazākas nekā pērn salīdzināmajā periodā.
Analizējot pa budžetu veidiem, šā gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā veidojās 134,7 miljonu eiro liels pārpalikums, kamēr speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā bija attiecīgi 40,1 miljona eiro un 93,9 miljonu eiro pārpalikums. Straujāk ieņēmumi palielinājušies pašvaldību budžetā, kur, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, vērojams 135,5 miljonu eiro jeb 10,5% ieņēmumu palielinājums, kas skaidrojams kā ar IIN ieņēmumu kāpumu, tā arī ar transfertu ieņēmumu palielinājuma no pamatbudžeta. Salīdzinājumā ar 2016.gada septiņu mēnešu periodu, pamatbudžetā un speciālajā budžetā ieņēmumi pieauga attiecīgi par 162,7 miljoniem eiro jeb 5,3% un 67 miljoniem eiro jeb 5,0%.
FM piebilda, ka līdzīgi kā ieņēmumu pieaugumi, arī izdevumu pieaugums straujākais vērojams pašvaldībās. Salīdzinot ar septiņu mēnešu periodu pērn, izdevumi pašvaldību budžetā palielinājās par 150,2 miljoniem eiro jeb 12,7%. Izdevumu palielinājumu veicināja izdevumu kāpums atlīdzībai līdz ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, kā arī kapitālo izdevumu palielinājums, būtiski kāpjot ieguldījumiem no ES fondu projektiem. Kamēr pašvaldībās izdevumi kāpj straujāk kā ieņēmumi, pamatbudžetā un speciālajā budžetā vērojama pretēja situācija, ieņēmumu kāpumam apsteidzot izdevumu pieaugumu. Pamatbudžeta izdevumiem šā gada septiņos mēnešos vērojams 64,7 miljonu eiro jeb 2,2% palielinājums, bet speciālajā budžetā izdevumiem 58,1 miljona eiro jeb 4,4% palielinājums.
Tāpat FM informēja, ka konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 miljonu eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 miljoni eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu.
«Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no iekšzemes kopprodukta apmērā jeb 101,8 miljoni eiro,» norādīja ministrijā.