Lai arī valdības sēdē otrdien iecerēts spriest par nākamā gada budžeta izdevumiem, valdošās koalīcijas partneri par šiem jautājumiem varētu vienoties ceturtdien, 31.augustā.
Koalīcija vēl turpinās diskusijas par nākamā gada budžeta izdevumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka partneri līdz rītdienai iesniegs prioritāšu sarakstu, bet ceturtdien paredzētas divpusējas sarunas, kā arī darba grupa, lai vienotos par nozaru papildu ieņēmumiem un izdevumiem.
Valdības vadītājs arī prognozēja, ka ceturtdien šajos jautājumos tiks panākta vienošanās. Premjers gan piebilda, ka vienoties bija plānots jau vakar. Taujāts, ar ko saistīta šī aizķeršanās, Kučinskis atbildēja, ka tas ir normāls budžeta veidošanas process, jo koalīcijas partijām ir savas prioritātes.
Viņš arī piebilda, ka visas iniciatīvas un priekšlikumi jāvērtē kopā.
Premjers skaidroja, ka rīt nenotiks iecerēta valdības ārkārtas sēde. «Es orientējos, ka ārkārtas sēde būs pirmdien, kurā pieņems budžetu,» teica Kučinskis. Zaļo un zemnieku savienības prioritātes budžeta veidošanā ir veselība, ceļi, kā arī citi jautājumi.
«Vienotības» priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, runājot par budžeta izskatīšanās grafiku, teica, ka tas ir ļoti ambiciozs. Finanšu ministrija gribot ļoti ātri vienoties, taču laika pietiek, akcentēja politiķis, piebilstot, ka ir ļoti rūpīgi jāizsver visi priekšlikumi.
Ašeradens piebilda, ka būtu jāapsver, vai valsts sektorā būtu nepieciešams nodarbināt tik daudz cilvēku, jo pašlaik ir labs pamats runāt par efektivitāti.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzskata, ka valsts budžeta veidošanā pārrunas virzās konstruktīvi. Nacionālās apvienības galvenās prioritātes budžetā ir demogrāfija, drošība, reģionāla attīstība, kultūrtelpa, tiesiskums. Viņš gan norādīja, ka līdzekļu nav tik daudz, lai apmierinātu visus pieprasījumus, tāpēc politiķi mēģināšot panākt risinājumus, lai būtu virzība uz priekšu.
Kā ziņots, valdības otrdienas dienas kārtība liecina, ka Ministru kabinets šodien uzklausīs Finanšu ministrijas aktuālāko informāciju par valsts budžetu 2018. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Pirmdien notikušajā valdības ārkārtas sēdē ministri vienojās, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro. Iepriekš ministriju papildu līdzekļu pieprasījumi tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā, tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir identificēti pieejamie resursi kopējām valsts prioritātēm 2018.gadam 28,6 miljonu eiro un 2019.gadam 25,4 miljonu eiro apmērā.
Papildus tam atbilstoši valdības apstiprinātajam izdevumu pārskatīšanas tvērumam, tai skaitā pārskatot 2014.-2016. gadā piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, neatliekamajiem pasākumiem un citiem prioritārajiem pasākumiem, ir identificēti ministriju iekšējie resursi 2018.gadam 52,5 miljonu eiro un 2019.gadam - 47,6 miljonu eiro apmērā. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā identificētos iekšējos finanšu resursus nozaru ministrijas jau izmanto vai vidējā termiņā izmantos nozares aktuālo prioritāšu finansēšanai.
Pārskatot ministriju izdevumus, 2016.gadā tika identificēti pieejamie resursi 2017.gadam un 2018.gadam 61,3 miljona eiro apmērā ik gadu. Minētie rezultāti ir ieviesti lielākā apmērā, nekā sākotnēji konstatēts.