«Citadele» ekonomists: Otrajā ceturksnī Latvijā straujākais algu kāpums kopš 2008.gada

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Šā gada otrajā ceturksnī algu kāpums Latvijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008.gada un salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni vidējā alga Latvijā palielinājusies par 8,7%, norāda AS «Citadele banka» ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomists skaidro, ka tik straujš algu kāpums diezgan labi atspoguļo šobrīd notiekošo Latvijas ekonomikā, kur, ārēju un iekšēju faktoru labvēlīgas sakritības rezultātā, pēdējais pusgads ir bijis labākais kopš 2012.gada. Iekšzemes kopprodukta izaugsme ir pārsniegusi 4%, reģistrētais bezdarbs noslīdējis līdz gandrīz 7% un līdz ar to darba devēju vidū pieaug konkurence par darbiniekiem, kas arī atspoguļojas straujajā algu kāpumā.

Āboliņš norāda, ka šo konkurenci vēl pastiprina arī nelabvēlīgās demogrāfiskās un emigrācijas tendences, un prognozē, ka darba samaksas pieaugums šogad kopumā varētu pat pārsniegt 8%, savukārt vidējā alga pietuvoties 930 eiro «uz papīra». Vienlaikus Āboliņš atzīmē, ka algu kāpums šobrīd nav ne tuvu tik straujš kāds tas bija pirmskrīzes laikā, kad tas brīžiem pārsniedza pat 30%.

«Vienlaikus gan pat pie 8-9% algu pieauguma aktuāls kļūst jautājums vai ekonomikā parādās pārkaršanas pazīmes. Jā, algu kāpums šobrīd ir straujāks nekā produktivitāte un bezdarbs ir relatīvi zems, taču te, manuprāt, līdzība ar pirmskrīzes laiku arī beidzas, jo citu makroekonomisko rādītāju, piemēram, ārējais parāds, eksporta bilance un kreditēšana, dinamika, liecina par diezgan sabalansētu ekonomikas attīstību. Līdz ar to galvenais iemesls straujajam algu kāpumam šobrīd ir nevis ar ārējo parādu finansēts nekustamo īpašumu un patēriņa burbulis, bet gan demogrāfija un emigrācija, ko centieni ierobežot algu kāpumu, visticamāk, tikai pastiprinātu,» skaidro Āboliņš.

Ekonomists uzsver, ka ekonomikas spēja nopelnīt šādu algu kāpumu ir daudz lielāka nekā pēdējos trīs gados, savukārt daļa, ko no mūsu ekonomikā nopelnītā saņem strādājošie joprojām ir nedaudz zem ES vidējā. «Tādēļ vēl kādu laiku varam atļauties algu kāpumu, kas ir straujāks par produktivitātes pieaugumu, taču vidējā termiņā tas noteikti var radīt problēmas mūsu konkurētspējai un par ekonomikas galveno izaicinājumu kļūs darbaspēka pieejamība,» saka Āboliņš.

Darbaspēka trūkums Latvijā gan šobrīd vēl ne tuvu nav tik liels, kā tas bija pirmskrīzes laikā, taču tendences nav iepriecinošas, akcentē Āboliņš. Uzņēmēju aptaujas norāda uz arvien lielākām grūtībām atrast strādājošos, it īpaši būvniecības nozarē un šī arī nav tikai Latvijas problēma. Par darbaspēka pieejamību uzņēmēji sūdzas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī Polijā, Čehijā, Ungārijā un citās Austrumeiropas valstīs, kur līdzīgi, kā Latvijā šogad sākas ES fondu jaunā cikla apguve. Rezultātā, norāda Āboliņš, straujš darba samaksa pieaugums vērojams visā reģionā un, piemēram, Ungārijā tas jau sasniedzis 15%. Tas liek domāt, ka, visticamāk, arī tuvākajos gados algu kāpums saglabāsies pietiekami straujš.

Ekonomists informē, ka no nozaru viedokļa otrajā ceturksnī pietiekami straujš algu kāpums bija vērojams faktiski visās nozarēs un visstraujāk otrajā ceturksnī atalgojums palielinājies izglītībā (pieaugums par 13% pret iepriekšējo gadu), kas saistīts ar izglītības sistēmas atalgojuma reformu, kā arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (par 10,9%). Tāpat atalgojums strauji audzis tradicionāli zemāk atalgotajās tirdzniecības (par 10,4%), kā arī viesnīcu un restorānu (par 9,4%), savukārt gandrīz visās pārējais nozarēs algu kāpums pārsniedz vismaz 5%. Vienīgā nozare, kur otrajā ceturksnī nav palielinājies atalgojums ir nekustamais īpašums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu