Kreditēšana turpina veicināt tautsaimniecības stabilu kāpumu, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» pauž centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
LB: Kreditēšana turpina veicināt tautsaimniecības stabilu kāpumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Aktuālie dati liecina, ka, neskatoties uz svārstībām atsevišķos mēnešos gan kredītportfeļa atlikumā, gan no jauna izsniegto kredītu apjomā, uzņēmēju kreditēšana turpina saglabāt nelielu kāpuma tendenci,» norāda Purviņš.
Viņš atzīmē, ka jūlijā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu kāpums nodrošinājis arī iekšzemes kredītu pieaugumu kopumā, kā rezultātā kredītportfeļa kopapjoms sasniedzis 12,8 miljardus eiro. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums nedaudz piebremzējis noguldījumu pieaugumu, un jūlijā nedaudz sarukuši gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību uzkrājumi bankās.
Kopējais iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,3%, tai skaitā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto par 0,6% un patēriņa kredītu mājsaimniecībām - par 1,3%. Tomēr kopējais mājsaimniecību kredītportfelis turpināja sarukt, par 0,2% mazinoties mājokļa kredītu portfelim. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps jūlijā bija 1% - nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 1% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - mīnus 1.2%.
Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā samazinājās par 0,6%, to gada kāpuma tempam veidojot 2,5%. Gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0,3% (gada kāpuma temps attiecīgi 6,3% un 6,9%), bet pensiju fondu noguldījumi samazinājās straujāk (16,6%).
Ekonomists min, ka, samazinoties noguldījumiem, jūlijā par 1% saruka arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, savukārt gada pieauguma temps bija 1,9%. Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 1% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem par 3,1%, bet noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu palielinājās par 0,3%.
«Īstermiņa svārstības arī turpmākajos šā gada mēnešos nemainīs līdzšinējās monetāro rādītāju attīstības tendences - mērenu kreditēšanas pieaugumu uzņēmējdarbības un patēriņa kreditēšanā un stabilitāti piesaistīto noguldījumu līmenī. Savukārt mājokļu kreditēšanā vispārējās tautsaimniecības izaugsmes un ienākumu pieauguma ietekmē, kā arī iedzīvotāju skatījumā, uzlabojoties valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumam (»Baltic International Bank» Latvijas barometra dati), varētu atsākties portfeļa kāpums. To iespaidos arī valdības augusta lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu attīstības finanšu institūcijai «Altum» mājokļa galvojumu atbalsta programmas turpināšanai,» klāsta Purviņš.