Šovasar Saeima nobalsoja par progresīva ienākuma nodokļa ieviešanu. Lielākās algas apliks ar 31,4% likmi līdzšinējo 23% vietā. Taču tas ir tikai acu apmāns, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».
Progresīvā nodokļa augstākas likmes ieviešana - acu apmāns; turīgie iegūs vairāk? (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vislielākais ienākuma nodoklis būs, ja mēnešalga pārsniegs 4500 eiro. Tik daudz Latvijā nopelna daži tūkstoši strādājošo. Taču reāli viņi nodokļos maksās gandrīz tikpat daudz kā līdz šim.
Nu jau divus gadus lielākajām algām piemēro tā saukto solidaritātes nodokli. Tas nozīmē, ka daļa algas nenonāk sociālajā budžetā, bet valdība tos iztērē pēc saviem ieskatiem.
Tagad nodokļu reforma paredz «solidaritātes nodokli» iezīmēt konkrētiem mērķiem. Tajā skaitā daļu pieskaitīt ienākuma nodoklim. Tā arī izveidojas paaugstinātā likme 31,4%. Tātad to pašu veco maksājumu politiķi mēģina pārdot kā jaunu progresīvo nodokli.
Turklāt reforma paredz līdz pat 10% no «solidaritātes nodokļa» novirzīt maksātāja pensiju uzkrājumiem. Šī nauda vairs nenonāks valsts budžetā, bet kļūs par strādājošā ieguldījumu.
«Faktiski tas nodokļu slogs nepieaug. Tas nodoklis solidaritātes nodokļa maksātājiem samazinās, jo
daļa no tā, kas iepriekšējos gados vienkārši aizgāja budžetā kopējā katlā kopējām vajadzībām, šobrīd atgriežas pie šiem cilvēkiem atpakaļ caur pensiju fondiem
,» komentē Latvijas bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Iemaksas privāto pensiju uzkrājumos reformas apspriešanas laikā aizstāvēja uzņēmēju lobija organizācijas.
Politiķi uzskata, ka šāda pretimnākšana augsti apmaksātajiem motivē viņus nemeklēt apkārtceļus nodokļu nomaksai.
«Jēga tajā ir,» saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un skaidro, ka «solidaritātes nodokļa» ieņēmumi ir labi, taču novērojama tendence meklēt veidus, kā samazināt ienākumu līmeni, lai apietu nodokli.
Labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība») pauž, ka šāds variants ir labāks par sākotnējo Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas vispār paredzēja atcelt «solidaritātes nodokli».
Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs (BICEPS), veicot pētījumu par ienākumu nevienlīdzību Latvijā, nodokļu reformas ietekmi zīmē vēl drūmākās krāsās. Centrs modelēja visas nodokļu izmaiņas uz reālām mājsaimniecībām, kurās ne visiem ir darbs.
Analīze parādīja, ka pašu turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi nevis samazinās vai nemainās, bet pieaug.
«Mēs skatāmies, ka trūcīgākās mājsaimniecības iegūst salīdzinoši maz. Vidēji vistrūcīgākās iegūst vien 20 eiro gadā, bet visturīgākās iegūst vidēji līdz 200 eiro gadā,» stāsta BICEPS pētniece Anna Pļuta. Viens no aspektiem, kas pētījumā ņemts vērā, ir, piemēram, pabalsti, ko trūcīgie zaudē, tiklīdz viņu ienākumi pieaug.
Arī Latvijas Bankā norāda, ka ar nodokļu izmaiņām vien trūcīgāko stāvokli uzlabot nav iespējams.
«Ja mēs paskatāmies, kas ir šajā grupā ar ļoti ļoti zemiem ienākumiem, nodarbināto tur ir gaužām maz. Ar nodokļu izmaiņām mēs šos cilvēkus nevaram aizsniegt,» norāda Rutkaste.
BICEPS analīze rāda, ka nodokļu reforma nedaudz mazinās ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Taču nevis pateicoties progresīvajam nodoklim, bet tādēļ, ka tiek celts neapliekamais minimums zemām algām.