Latvija - bagātnieku Leiputrija jeb Ko saudzējusi jaunā nodokļu reforma?

Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās ārkārtas Saeimas sēdē, kurā lemj par likumprojektiem, lai nodrošinātu nodokļu politikas reformas īstenošanu
 

Vienāds Nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par greznu villu un pieticīgu būdiņu, piesardzīgs akcīzes pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem un neieviestas nodevas, Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» izpētījis, ko saudzē jaunā nodokļu reforma.

Uzvirmojot diskusijām aplikt ar speciālu nodokli luksusa preces, parasti kā piemēru min jahtas. Šobrīd, tās pērkot, nav jāmaksā paaugstināta nodokļa likme. Atkarībā no kuģošanas līdzekļa veida un izmēriem,

to reģistrācija Latvijā izmaksā no padsmit eiro līdz apmēram 600 eiro. Iegādes cena un reģistrācija ir galvenās izmaksas, ar kurām jārēķinās jaunajam jahtas īpašniekam.

Šā gada sākumā Latvijā kopumā bija reģistrēti nepilni 24 tūkstoši dažādi kuģošanas līdzekļi. No tiem visvairāk – motorlaivas. Protams, tas ir krietni mazāks skaits nekā sauszemes transportlīdzekļi. Tādi kopumā ir nepilni 900 tūkstoši.

Reklāma

Taču atšķirībā no automašīnām, par kurām īpašniekam jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas un dabas resursa nodokļi, par jahtu izmantošanu papildu nodevas valstij nav jāmaksā. «Tas varētu būt viens no virzieniem, kurā lūkoties, bet jāskatās, lai mēs nepanākam pretēju efektu, ka apliekot šos ūdens transportus ar papildu nodokli, īpašnieki tos reģistrēs Igaunijā vai Lietuvā, kur ir citi spēles noteikumi. Tāpēc mēs palūdzām laiku, lai mēs varētu izpētīt, kā iedzīvināt šo ideju, aplikt luksusa preces ar kādu nodokli,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Jau šobrīd ir liegta iespēja uzņēmumiem atgūt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par nopirktajiem luksusa auto un ar to izmantošanu saistītās izmaksas iekļaut attaisnotajos izdevumos. Slieksnis ir 50 tūkstoši eiro plus PVN. Pērn deputāti apņēmās šo slieksni samazināt. Taču, acīmredzot, politiķiem ir grūti pieņemt lēmumus, kas patukšotu turīgāko maciņus. Rezultātā iecerei atmeta ar roku.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka "stāsts jau nav par to, kā no tiem cilvēkiem, kas saņem lielākas algas, paņemt vēl vairāk, bet tas stāsts ir par to, kādā veidā Latvijai piesaistīt, lai šādi lielu algu maksājoši uzņēmumi ir vairāk un vairāk. Radot konkurētspējīgu nodokli, mēs rezultātā iegūsim vairāk. Piemērs par alkoholu. Proti, mēs varam priecāties, ka pierobeža attīstās uz tā rēķina, ka akcīzes nodoklis mums līdz šim ir bijis konkurētspējīgāks nekā Igaunijā.»

Reformējot nodokļu sistēmu, Pasaules Bankas eksperti ieteica palielināt akcīzi alum un vīnam. Turpretim pārējiem alkohola veidiem to atstāt nemainīgu. Taču tas netika darīts. Nesamērīgā akcīzes proporcija starp alu un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem bija viens no karstākajiem diskusiju tematiem arī reformas pieņemšanas gaitā. «Šobrīd Igaunijā šī te proporcija pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem pret alu ir 1:1,5, Lietuvā 1:1,3 un šis te nodokļu slogs ir samērīgāks pret alu un alkoholiskajiem dzērieniem. Personīgi mums nav skaidrs, kāpēc Latvijā šo te likmi vēlas atstāt proporcionāli 1:3,» 11. jūlija valdības sēdē pauda Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Tajā pašā laikā Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš oponēja, ka «es absolūti nevaru piekrist tam, ka mums kaut kādā veidā būtu jāpārskata šī proporcija. Alum šobrīd ir uzlikti daudzi ierobežojumi, piemēram, iepakojuma, reklāmas un citi.»

«De facto» salīdzināja vienu un to pašu starptautiska zīmola alu konkrēta tīkla lielveikalos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Puslitra skārdene alus Igaunijā maksā 1.65 EUR. Latvijā šis pats alus maksā 1.23 EUR. Savukārt Lietuvā vislētāk – 1.14 EUR. Nākamgad akcīze alum palielināsies. Taču joprojām tas būs krietni lētāks nekā Igaunijā. Līdz ar to amatpersonu bažas, ka iznīks alkohola veikalu bizness Latvijas pierobežā, nav īsti pamatotas.

Visticamāk, akcīzi alkoholam varēja palielināt vēl vairāk. Taču tas netika darīts. Nevar nepieminēt, ka vienam no ministriem pašam pieder alus darītava. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir viens no «Piebalgas alus» īpašniekiem.

Savukārt viņa sieva – šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

«Kas ir noticis, tas ir noticis, ko es tur tagad komentēšu vairāk? Varēja, nevarēja? Es domāju, ka Jūs redzējāt procesu, kā tas bija, piedalījāties noteikti, dzirdējāt. Es domāju, ka tur pastāv zināmi riski, jo, manuprāt, lai palielinātu akcīzi tabakai, alkoholam un degvielai, mums jābūt skaidrībai, ka mēs spēsim nodrošināt, lai nepalielinātos nelegālā alkohola aprite,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Taču uz «De facto» jautājumu «vai lobijs no alkohola ražotājiem nav pārāk spēcīgs? Arī jums pašam pieder kapitāldaļas uzņēmumā...» pēc būtības neatbildēja: «Es nezinu, nevaru atbildēt uz tādu jautājumu.»

Tāpat politiķiem neizdevās palielināt Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Tur gan pārmetumi tiek raidīti nesakārtotās kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tā esot jāuzlabo un tikai tad varot lemt par izmaiņām nodoklī. Līdz tam pašvaldības piemēros atlaides un dārgo namu saimnieki maksās to pašu, ko pieticīgo mitekļu īpašnieki.

"Atlaižu došana ir neizbēgama rīcība, lai vispār iedzīvotāji varētu samaksāt, jo tajās vietās, kur dod šīs atlaides, tās ir pamatotas. Tā ir viena no problēmām, ka māja, kuras reālā tirgus vērtība ir 50 tūkstoši, blakus ir māja, kura ir pusmiljonu vērtībā, izraisa šo tirgus reakciju un kadastrālā vērtība ir praktiski vienāda,» pauž Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis («Vienotība»).

Jāuzsver, ka ar Nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm pašvaldības cenšas pievilināt iedzīvotājus. Deklarējoties konkrētajā pilsētā vai novadā, cilvēks iegūst atlaidi nodevai par īpašumu. Tajā pašā laikā pašvaldība saņem viņa Iedzīvotāju ienākuma nodokli.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 134000 EUR
Māja
Māja, Cēsis, 83000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 89500 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft