FM: Pēc 2020.gada Latvijai pieejamie ES fondi var samazināties līdz 30%

 

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada Latvijai pieejamais fondu finansējums var sarukt no 15% līdz 30%, teikts šodien valdībā atbalstītajā atbildes vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par rīcības plānu publisko investīciju plūsmas stabilizēšanai pēc ES 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma.


Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā atbildes vēstulē norādīts, ka ES fondi veido trešdaļu, bet nodokļu ieņēmumi finansē divas trešdaļas no publiskajām investīcijām, pretēji plaši izplatītam viedoklim, ka Latvijā publiskās investīcijas pamatā notiek no ES fondiem.

FM uzsver, ka ES fondi pastāvēs arī jaunajā plānošanas periodā. Sarunās Latvija aizstāvēs finansējuma saglabāšanu Kohēzijas politikai, cenšoties panākt pēc iespējas lielāku Latvijai pieejamo finansējumu. Tomēr reālistiski var prognozēt, ka samazinājums varētu būt ap 15-20%, bet pesimistiskajā scenārijā sasniegt 30% samazinājumu. «Līdz ar to nav pamata runāt, ka ES fondi Latvijai nebūs vairs pieejami,» piebilda FM.

Reklāma

Tā kā esošā plānošanas perioda finansējums Latvijai būs pieejams būtiskos apjomos līdz 2023.gadam un jauno plānošanas periodu pirmajos gados finansējuma apguve tradicionāli ir salīdzinoši zema, nākamā perioda finansējuma samazinājumu līdz 2023.gadam valsts būtiski neizjutīs, bet 2024. un 2025.gadā finansējuma samazinājums monetārā izteiksmē būs mazāks, kā laika periodā pēc 2025.gada.

FM arī informēja, ka nodokļu reformas mērķis ir radīt privātām investīcijām un ārējai konkurētspējai labvēlīgu vidi nolūkā palielināt potenciālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Rīcībās plāna pamatā ir nodokļu reforma, ko Saeima apstiprināja šī gada jūlijā. Nodokļu reformas ģenerētā papildus izaugsme nodrošinās papildus ieņēmumus, kas ir pietiekami, lai kompensētu ES fondu finansējuma samazinājumu.

Papildus nodokļu reformas kompensējošai funkcijai, svarīgi ir efektīvi izmantot samazināto ES fondu finansējumu. Kohēzijas politikai ir jāfokusējas uz tādiem pasākumiem, kas sekmē produktivitātes pieaugumu un kas nodrošina nepieciešamās zināšanas, pamatlīdzekļus un citus priekšnoteikumus tam, lai Latvija sekmīgi varētu piedalīties ES mēroga konkursos uz ES finansējumu.

Saistītie raksti
Reizniece-Ozola: Pašvaldībām vajadzētu aktīvāk piesaistīt ES fondus

Reizniece-Ozola: Pašvaldībām vajadzētu aktīvāk piesaistīt ES fondus

CFLA saņēmusi 85 projektu iesniegumus ES fondu atbalstam energoefektivitātei

CFLA saņēmusi 85 projektu iesniegumus ES fondu atbalstam energoefektivitātei



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR
Māja
Māja, Bauska, 110000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 98000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft