Izdevumus mazo pensiju izmaksai rosina novirzīt uz pamatbudžetu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Saeimas sociālo un darba lietu komisija rosinās diskusiju par to, lai cilvēkiem, kuriem aprēķina ļoti mazu pensiju, starpību līdz minimālajai pensijai sedz nevis no sociālā budžeta kā pašlaik, bet gan no pamatbudžeta, trešdien Latvijas Radio pastāstīja komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

Komisija šodien skatīs grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz, ka ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.

Barča stāstīja, ka Saeimā likuma grozījumus plānots pamainīt, proti, šīs iemaksas esot jāvirza uz pirmo pensiju līmeni, nevis trešo, kas nozīmēs, ka šiem cilvēkiem pensiju aprēķinās pēc pirmā pensiju līmeņa principiem. Tāpat likumā precīzāk plānots iezīmēt 1% veselības aprūpei.

Kā ziņots, Ministru kabinets 25.jūlijā atbalstīja priekšlikumu virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz, ka ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.

Valdība nevienojās, kurā pensiju līmenī novirzīt sociālās iemaksas - pirmajā vai trešajā, ļaujot par šo jautājumu diskutēt un lemt Saeimas Sociālo lietu komisijā.

Iepriekš Labklājības ministrijā (LM) informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic iemaksas pensiju 3.līmenī. Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas deputāti kritizēja ieceri novirzīt šis iemaksas 3.līmenī, un darba grupā bija iecerēts šo priekšlikumu pilnveidot.

Tāpat LM norādīja, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.

Līdz ar to likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas pēctaksācijas gadā līdz 1.februārim veiks par personu samaksāto VSAOI summēšanu.

LM priekšlikums paredzēja: ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3. līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2.līmenī, ja persona ir pensiju 2.līmeņa dalībnieks.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka pašnodarbināta persona veic VSAOI no visiem ienākumiem, un lai palielinātu pašnodarbinātas personas sociālo nodrošinājumu vecumdienās, likuma grozījumos noteikts, ka VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem, t.i., no brīvi izraudzīta objekta paliktu līdzšinējā kārtība un likme, savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai pensiju pirmajā un otrajā līmenī.

Minētie likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 90 000 saimnieciskās darbības veicējiem, 11 450 pašnodarbinātajiem un 3651 autoratlīdzību izmaksātājiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu