«Eurostat»: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Ilustratīvs foto
 

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Latvijā pirmajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 2,7 procentpunktiem. Mazāks kāpums reģistrēts Polijā (+2,2 procentpunkti), Slovākijā (+1,7 procentpunkti) un Portugālē (+1,6 procentpunkti).

Kopumā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga astoņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Reklāma

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Nīderlandē (-4,7 procentpunkti), Vācijā (-4 procentpunkti), Austrijā (-3,8 procentpunkti), Maltā (-2,9%) un Dānijā (-2,7%). Lietuvā tas samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 0,6 procentpunktiem.

Ceturkšņa izteiksmē valsts parāda pieaugums attiecībā pret IKP pirmajā ceturksnī reģistrēts 12 ES valstīs, bet 15 valstīs tas saruka.

Pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem lielākais valdības parāda pret IKP pieaugums reģistrēts Čehijā (+3,1 procentpunkts), Luksemburgā (+3 procentpunkti), Horvātijā (+2,6 procentpunkti) un Francijā (+2,3% procentpunkti).

Savukārt lielākais valsts parāda kritums salīdzinājumā ar oktobri-decembri reģistrēts Grieķijā (-2,9 procentpunkti), Nīderlandē (-2,2 procentpunkti) un Austrijā (-2 procentpunkti), Vācijā (-1,4 procentpunkti), Lielbritānijā (-1,3 procentpunkti) un Latvijā (-1,1 procentpunkts). Lietuvā samazinājums bijis par 0,9 procentpunktiem, bet Igaunijā tas bijis 0,2 procentpunktu apmērā.

«Eurostat» jaunākie dati liecina, ka pirmajā ceturksnī Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP bija piektā zemākā ES un atbilda 39% no IKP.

Zemāka nekā Latvijā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pirmajā ceturksnī bija Igaunijā (9,2%), Luksemburgā (23%), Bulgārijā (28,6%), Dānijā (36,7%) un Rumānijā (37,1%), bet nedaudz lielāka tā bijusi Lietuvā (39,3%).

Savukārt lielākā valsts parāda attiecība pret IKP pirmajā ceturksnī bija Grieķijā (176,2%), Itālijā (134,7%) un Portugālē (130,5%).

ES lielākajā ekonomikā Vācijā valsts parāds pirmajā ceturksnī bija 66,9% no IKP, kas bija par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos un četriem procentpunktiem mazāk nekā janvārī-martā pērn.

Vidēji ES valstu parāds marta beigās bija sarucis līdz 84,1% no IKP pretstatā 84,3% no IKP pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Savukārt 19 valstu veidotajā eirozonā tas samazinājies no 91,2% līdz 89,5% no IKP. Ceturkšņa izteiksmē valsts parāds ES pieaudzis līdz 84,1% no 83,6%, bet eirozonā - līdz 89,5% no 89,2%.

Dati par Īriju nav pieejami.

Saistītie raksti
«Eurostat»: Latvijā pirmajos piecos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

«Eurostat»: Latvijā pirmajos piecos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

«Eurostat»: Latvijā gada inflācija -3,1% - jūnijā bijusi otra lielākā ES

«Eurostat»: Latvijā gada inflācija -3,1% - jūnijā bijusi otra lielākā ES

«Eurostat»: Latvijā būvniecības apjoma kāpums pirmajā ceturksnī - desmitais lielākais ES

«Eurostat»: Latvijā būvniecības apjoma kāpums pirmajā ceturksnī - desmitais lielākais ES



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 84900 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 134000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft