ZM: Sodi ne vienmēr ir efektīvākais veids latvāņu apkarošanā

Latvāņu pļava
 

Sodi ne vienmēr ir efektīvākais veids latvāņu apkarošanā, jo zemes īpašnieki var būt nesasniedzami, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Daiga Bajale, komentējot Viļņas pašvaldības aicinājumu zemesgabalu īpašniekiem nopļaut ieaugušos Sosnovska latvāņus, lai netiktu piemērota soda nauda.

Saistītie raksti

Bajale atgādināja, ka atbilstoši Augu aizsardzības likumam Latvijā ir aizliegts audzēt un ievest invazīvās augu sugas. Ja šādas sugas ir izplatījušās valdījumā vai īpašumā, zemes īpašniekam ir noteikts pienākums tās iznīcināt un sniegt informāciju par to izplatību Valsts augu aizsardzības dienestam (VVAD).

Tostarp arī Latvijā paredzēta iespēja pašvaldībām sodīt zemes īpašniekus. Piemēram, neveicot invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam zemes valdītājs vai īpašnieks var tikt brīdināts vai viņam var tikt uzlikts naudas sods. Fiziskai personai sods var būt no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums atkārtojas, fiziskajām personām var uzlikt sodu no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 570 līdz 2900 eiro.

Reklāma

Vienlaikus Bajale uzsvēra, ka sodi ne vienmēr ir efektīvākais veids latvāņu apkarošanā, jo zemes īpašnieki var būt nesasniedzami. «Uzskatām, ka efektīvāku latvāņa apkarošanu iespējams nodrošināt, ja zemes īpašnieki tiek informēti un konsultēti par to, kādu postu nodara latvānis, kādas ir apkarošanas metodes, kuras no tām ir piemērotākās attiecīgajai situācijai, kādi ir piemērotākie apkarošanas laiki,» viņa sacīja, piebilstot, ka liela nozīme ir zemes īpašnieku un pašvaldību sadarbībai latvāņu apkarošanā.

ZM speciāliste atgādināja, ka latvāņa izplatību Latvija var uzraudzīt gan VAAD, gan pašvaldības. Gadījumos, kad zemes īpašnieks to nedara, latvāņa ierobežošanas pasākumus organizē un koordinē vietējā pašvaldība. Zemes īpašniekam jāsedz izdevumus saistībā ar latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumiem. Vairākas pašvaldības Latvijā cenšas ierobežot latvāņa izplatību, un daļai pašvaldību ir izstrādāti latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskie plāni. Starp pašvaldībām, kas iesaistās latvāņu apkarošanā, aktīvākā ir Siguldas pašvaldība. Dažas pašvaldības piešķir nodokļu atlaides zemes īpašniekiem, kas cīnās ar latvāņa ierobežošanu, piemēram, Sigulda un Ķekava. Taču ir arī pašvaldības, kur šādi plāni nav izstrādāti.

Viņa arī atzina, ka ir grūti pateikt, vai latvāņi Latvijā tiek sekmīgi apkaroti, jo resursu trūkuma dēļ VAAD iespēju robežās veic monitoringu, tikai reaģējot uz sūdzībām un pēc to saņemšanas.

Pēc VAAD datiem par latvāņu izplatību, Latvijā Sosnovska latvānis izplatījies 10 800 hektāru platībā. Visvairāk latvānis ir izplatījies Vidzemes apkaimē - Barkavas pagastā, Vaives pagastā, kā arī Siguldas pagastā un Siguldas pilsētā. Daudz Sosnovska latvāņu izplatījušies arī Krāslavas novadā Dagdas pusē, Ludzas pusē - Malnavas pagastā, kā arī Daugavpils un Jēkabpils apkaimē.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Viļņas pašvaldība aicinājusi zemesgabalu īpašniekus, kuru īpašumos ieauguši Sosnovska latvāņi, nopļaut šos invazīvos augus, pretējā gadījumā viņiem draud naudassodi. Tādējādi 90 zemes īpašnieki kaimiņvalstī brīdināti, ka par savlaicīgu to neizpļaušanu var nākties maksāt naudassodu līdz 600 eiro apmērā.

Saistītie raksti
Zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju biodegvielas iegūšanai no latvāņa

Zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju biodegvielas iegūšanai no latvāņa


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Bauska, 110000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Mārupe, 79000 EUR
Komercplatība
Komercplatība, Ķekava, 516 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft