Patēriņa cenu dinamiku jūnijā galvenokārt noteica pārtikas cenas, atzina Finanšu ministrijā (FM).
FM: Patēriņa cenu dinamiku nosaka galvenokārt pārtikas cenas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0,2%, kas turpina attīstīties atbilstoši FM prognozēm.
Ministrijā skaidroja, ka jūnijā cenu izmaiņas pārsvarā radīja sezonāls pārtikas cenu kāpums, apgrozībā nonākot šī gada dārzeņiem, kas ražas sezonas sākumā ir tradicionāli dārgāki. Piemēram, kartupeļi bija par 58,6% dārgāki nekā iepriekšējā mēnesī. No pārtikas produktiem cena pieauga arī svaigiem augļiem un gaļai.
Taču arī pakalpojumu cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, nedaudz paātrinājies, jūnijā palielinoties par 1% salīdzinot ar maiju. Pakalpojumu cenu paātrinājumu arī daļēji izskaidro sezonāla ietekme, jo straujākais cenu kāpums starp pakalpojumu veidiem ir fiksēts kompleksiem atpūtas pakalpojumiem, kas ir raksturīgi vasaras sākumā.
Gada griezumā patēriņa cenas augušas par 3%, kur pārliecinoši lielākā ietekme ir fiksēta pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šo preču cena bija par 6,5% lielāka salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot pusi no kopējā patēriņa cenu kāpuma jūnijā. FM norāda, ka pārtikas grozā cenas palielinājušas visiem pārtikas produktiem, izņemot atsevišķus graudaugu izstrādājumus.
Līdzīgi, augšupvērstu dinamiku var novērot arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indeksam, kas atspoguļo neapstrādātās pārtikas cenu izmaiņas pasaulē. Pārtikas cenu kritums gan Latvijā, gan pasaulē kopumā pērnā gada vidū apstājās un kopš tā laika pārtikas cenas pastāvīgi pieaug. Taču, ja pasaules pārtikas cenu indekss vēl joprojām būtiski atpaliek no sava rekordaugstā līmeņa, kurš bija fiksēts 2011.gada sākumā, tad pārtikas cenu indekss Latvijā šā gada jūnijā sasniedzis vēsturiski augstāko vērtību, tādējādi radot bažās par spiedienu uz kopējo inflāciju turpmākajos mēnešos.
Būtiskie cenu pieaugumi fiksēti arī pakalpojumu sektorā, kopumā cenām pieaugot par 4%, salīdzinot ar pērnā gada maiju. Ceturto mēnesi pēc kārtas strauji pieaug apdrošināšanas pakalpojumu cenas, jūnijā pieaugums vēl paātrinājies un sasniedza 23% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. FM skaidroja, ka cenu kāpums galvenokārt ir saistīts ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) cenu pieaugumu, kas tika pamatots ar apdrošināšanas polišu izmaksu straujāku pieaugumu nekā pieauga prēmiju ieņēmumi.
Jūnijā paātrinājies arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpums, sasniedzot 5,8%, ko galvenokārt ietekmēja atsevišķu mobilo sakaru operatoru tarifu pārskatīšana saistībā ar viesabonēšanas piemaksu atcelšanu Eiropas Savienībā, izlīdzinot mobilo pakalpojumu cenas starp operatoriem visā Eiropā.
Savukārt tādiem pakalpojumu veidiem kā izglītības, veselības un ēdināšanas pakalpojumi tiek novērots mērens cenu pieaugums, kas kopumā atbilst iepriekšējo mēnešu vidējai vērtībai.
FM prognozēja, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija gada griezumā saglabāsies tuvu 3%, ko galvenokārt ietekmēs pārtikas cenu kāpums. Taču šī gada pēdējos mēnešos cenu kāpums atkal kļūs lēnāks, jo izzudīs iepriekšējo mēnešu degvielas un pārtikas cenu straujā kāpuma ietekme. Līdz ar to, FM prognozē, ka gada vidējā inflācija 2017.gadā būs 2,8%.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2016.gada jūniju - inflācija sasniegusi 3%. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā audzis par 2%.