EK piedāvā veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

EK puse sola, ka noguldītājiem būs lielākas izvēles iespējas no plaša spektra PEPP pakalpojuma sniedzēju, un viņi varēšot izmantot lielākas konkurences sniegtās priekšrocības. Tāpat patērētāji gūšot labumu no stingrākām informācijas prasībām un sadales noteikumiem, ko piemēros arī tiešsaistē. Lai piedāvātu PEPP, pakalpojuma sniedzējiem būs vajadzīgs Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pilnvarojums.

Vienlaikus PEPP nodrošināšot noguldītājiem augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ļaujot izvēlēties vienkāršu standarta ieguldījumu iespēju, kā arī noguldītājiem ik pēc pieciem gadiem būšot tiesības mainīt pakalpojuma sniedzējus gan vietējā, gan pārrobežu mērogā, un pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas būs ierobežotas.

Kā vēl viens PEPP galvenais ieguvums būšot tas, ka PEPP noguldītāji varēs turpināt veikt iemaksas savā PEPP, arī pārceļoties uz citu dalībvalsti, skaidro birojā. Tiek solīts, ka PEPP būs vienas un tās pašas standarta pazīmes neatkarīgi no tā, kur ES tie tiks pārdoti, un tos varēs piedāvāt plašs pakalpojuma sniedzēju klāsts, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, bankas, arodpensiju fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības un aktīvu pārvaldītāji. Tie papildināšot esošās valsts nodrošinātās, aroda un valsts privātās pensijas, bet neaizstāšot un nesaskaņošot valstu privāto pensiju režīmus.

EK arī iesaka dalībvalstīm piemērot šim produktam tādu pašu nodokļu režīmu kā līdzīgiem jau pastāvošiem valsts produktiem, šādi nodrošinot PEPP labas starta pozīcijas. Jaunie produkti arī nostiprināšot EK plānu par kapitāla tirgu savienību (KTS), palīdzot novirzīt lielākus uzkrājumus ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropas Savienībā (ES).

EK šodien ierosinātais tiesiskais regulējums radīšot iespējas daudziem pakalpojuma sniedzējiem darboties privāto pensiju tirgū. Pakalpojuma sniedzēji varēšot izstrādāt PEPP vairākās dalībvalstīs, lai efektīvāk apkopotu aktīvus un panāktu apjoma radītus ietaupījumus.

Vienlaikus PEPP pakalpojuma sniedzēji varēšot vērsties pie patērētājiem visā ES, izmantojot elektroniskos izplatīšanas kanālus. PEPP pakalpojuma sniedzējiem un noguldītājiem būšot dažādas iespējas attiecībā uz maksājumiem pēc produkta dzīves cikla beigām un PEPP pakalpojuma sniedzēji gūšot labumu no ES pases, kas atvieglos pārrobežu izplatīšanu.

Dombrovskis uzskata, ka Eiropas mēroga privātais pensiju produkts būšot nozīmīgs pagrieziena punkts virzībā uz kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu. «Tam ir milzīgs potenciāls, jo tas pavērs plašākas izvēles iespējas noguldītājiem visā ES, kad tie veiks uzkrājumus pensijai. Tas veicinās konkurenci, ļaujot vairākiem pakalpojuma sniedzējiem piedāvāt šādu produktu ārpus savas valsts tirgus. Tas darbosies kā kvalitātes zīme, un es esmu pārliecināts, ka PEPP arī sekmēs ilgtermiņa ieguldījumus kapitāla tirgos,» uzsvēra Dombrovskis.

Tikmēr par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens paudis pārliecību, ka priekšlikums ir «vēl viens piemērs priekšrocībām, kas gūstamas no EK kapitāla tirgu savienības rīcības plāna īstenošanas un vienotā kapitāla tirgus izveides pabeigšanas ES».

«Eiropas mēroga privāto pensiju produkti veicinās konkurenci starp pensiju pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot patērētājiem lielāku izvēli, kur noguldīt savus uzkrājumus. KTS izveides pabeigšana ir arī svarīgs Investīciju plāna Eiropai aspekts. Esmu gandarīts, ka šis priekšlikums arī novirzīs uzkrājumus uz ilgtermiņa ieguldījumiem, šādi palīdzot sasniegt Investīciju plāna mērķus par infrastruktūras modernizāciju, izaugsmes nodrošināšanu un atbalstu nodarbinātībai,» norādīja Katainens.

Birojā skaidro, ka pašlaik tikai 27% eiropiešu vecumā no 25 līdz 59 gadiem ir parakstījušies uz kādu pensijas produktu. PEPP «varētu palīdzēt atraisīt šo milzīgo potenciālu un palielināt ieguldījumus mūsu ekonomikā», teikts EK paziņojumā.

PEPP priekšlikumu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments (EP) un Padome.

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa aģentūrai LETA atzīmēja, ka asociācija atzinīgi vērtē EK privāto pensiju jeb PEPP iniciatīvu, kas papildinās jau esošos dalībvalstu pensiju produktus.

«Šāds solis ir apsveicams vienota, droša un starptautiski konkurētspējīga Eiropas finanšu sektora attīstībai. Latvijas finanšu sektoram tā būs iespēja dinamiskākai izaugsmei nākotnē, attīstot šeit pieejamos pensiju produktus un piedāvājot tos ES mērogā. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem tas pavērtu plašākas pensiju pakalpojumu izvēles iespējas, īpaši ņemot vērā pieaugošo cilvēku mobilitāti,» sacīja Liepiņa.

Viņa arī norādīja, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju iemaksas brīvprātīgajos privāto pensiju plānos. Tostarp pērn trešā līmeņa pensiju dalībnieku skaits palielinājās par 24 600 un sasniegtas vēsturiski lielākās individuālās iemaksas - 61,8 miljonus eiro.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu