Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS).
Putra: Vēl notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minimālā alga tiks paaugstināta jau no 2018.gada, taču vēl tiek spriests, kādā apmērā to darīt šajā reformas veikšanas pirmajā gadā, skaidroja politiķis.
Nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzēta minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro.
Partijas «Vienotība» politiķis Ints Dālderis aģentūrai LETA norādīja, ka diskusija par minimālās algas palielināšanu pa daļām sākta, lai būtu iespējams atrast līdzekļus arī to valsts iestādēs strādājošo profesiju pārstāvjiem, piemēram, medmāsām, kurām atalgojums ir tikai nedaudz virs vidējās algas.
Putra norādīja, ka nodokļu reformas lielajās lietās koalīcijā ir panākta vienošanās un pašlaik darbs notiek pie nianšu saskaņošanas. Tagad tiek veiktas korekcijas iepriekš sagatavotajos likumprojektos, lai atspoguļotu valdību veidojošo partiju izlemto.
Runājot par 29.jūnijā gaidāmo Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, FM parlamentārais sekretārs pauda, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī jāuzklausa sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju viedoklis. Politiķis reizē kritiski novērtēja izskanējušo apgalvojumu, ka arī pēc piedāvāto izmaiņu veikšanas 2021.gadā Latviju sagaidot defolts.
Viņš norādīja, ka kritiķi nevar tikai aprobežoties ar prognozes izteikšanu, ka no valsts turpinās aizbraukt cilvēku, un nepiedāvāt reālus risinājumus. Koalīcija nevar atgriezties pie iepriekšējā piedāvājuma, ko kritiski kā pārāk riskantu attiecībā uz budžeta deficītu novērtējusi Eiropas Komisija, uzsvēra Putra.
Kā nodokļu reformas pozitīvās puses deputāts uzsvēra, ka uzņēmumu reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, tāpat no 2018.gada otrā pusgada nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākumu nodokļa avanss, savukārt mazo algu saņēmējiem samazināsies nodokļu slogs.
Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma būs bez budžeta deficīta - tā būs vai nu fiskāli neitrāla vai arī ar dažu desmitu miljonu eiro pārpalikumu.
Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies piedāvāt diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis.
Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.
Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums. Ar nodokļi neapliekamo minimumu paredzēts palielināt līdz 200 eiro no 2018.gada, līdz 230 eiro no 2019.gada un 250 eiro no 2020.gada.
Vienošanās paredz arī minimālās algas paaugstināšanu.