Nākamajā gadā plānotas atkārtotas pārbaudes par ārvalstu klientus apkalpojošo Latvijas banku iekšējās kontroles sistēmu atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām, otrdien žurnālistiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
«Šeit būs ļoti daudz vielas pārdomām gan pašām bankām, gan arī tiem ārzemju auditoriem vai pārbaudītājiem, kuri veiks nākamo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) auditu, jo ir paredzēts, ka nākamajā gadā bankām būs jāatkārto šāda pārbaude,» sacīja Putniņš, informējot par triju Latvijas banku iesaisti starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2015.gadā sākās un 2016.gadā tika pabeigtas Latvijas banku, kuru darbība vērsta uz ārvalstu klientu apkalpošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības pārbaudes, kuras veica trīs profesionālas konsultāciju kompānijas no ASV. Pārbaužu laikā konsultanti novērtēja banku iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un sniedza rekomendācijas to pilnveidošanai un attīstībai.
Pēc FKTK vēstītā, attiecīgajās ASV ekspertu pārbaudēs neviena no 12 bankām nesaņēma izcilu vērtējumu.
Tostarp pārbaudēs tika secināts, ka atsevišķās bankās akcionāru struktūra ierobežo atbilstības un iekšējā audita funkcijas patstāvību, ir nepietiekama kvalitātes kontrole klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē, kā arī nepieciešams veicināt banku iekšējās kontroles speciālistu prasmes un pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tāpat secināts, ka bankām jāpilnveido risku novērtēšanu grupas līmenī, bankās ir nepamatoti vienkāršota klientu risku novērtēšana, ir nepilnības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem un to monitoringā, kā arī bankās pilnveidojamas klientu darījumu monitoringa sistēmas atbilstoši individuālajam biznesa riska modelim.
Bankām tika uzdots līdz 2017.gada beigām pilnveidot iekšējo kontroli atbilstoši neatkarīgās pārbaudes rekomendācijām, lai atbilstu droša korespondējošo attiecību partnera statusam.
Tāpat ziņots, ka FKTK piemērojusi soda naudu trim Latvijas bankām - «Reģionālajai investīciju bankai», «Baltikums Bank» un «PrivatBank» - par iesaisti starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā. Tostarp «Reģionālajai investīciju bankai» piemērota 570 364 eiro soda nauda, kā arī izteikts brīdinājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajām personām, bet «Baltikums Bank» un «PrivatBank» katrai piemērota soda nauda 35 575 eiro apmērā.
Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veikuši pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
