FKTK: Banku iekšējo kontroles sistēmu stāvoklis iepriekšējos gados liek vilties

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare / LETA

Banku iekšējo kontroles sistēmu stāvoklis iepriekšējos gados liek vilties, otrdien žurnālistiem atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot triju Latvijas banku iesaisti starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā.

«Latvijas bankas nav bijušas tieši iesaistītas sankciju apiešanā, kas varētu būt vērtējams pozitīvi. Tajā pašā laikā mēs esam ļoti vīlušies un neapmierināti ar to, kādā stāvoklī iepriekšējos gados bankās ir bijusi iekšējās kontroles sistēma, jo pat tādi gadījumi, kad bankas tiek izmantotas vai pastarpināti nonāk sankciju apiešanas ķēdē, ir nepieļaujami,» uzsvēra Putniņš.

Viņš piebilda, ka Latvijas bankas šajā sankciju apiešanas ķēdē ir bijušas kaut kur pa vidu. «Kaut kur visā šajā shēmā - no A līdz Z - mēs tur pa vidu esam. (..) Tuvu nav, bet ārkārtīgi tālu arī nav,» sacīja Putniņš.

Tāpat viņš norādīja, ka visām trim bankām piemēroti salīdzinoši nelieli sodi, jo pārkāpumi attiecas uz tobrīd spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām. «Var rasties jautājums - kā tad tā, tik nozīmīgi pārkāpumi, bet sodi salīdzinoši nelieli? Tāda nu ir juridiskā puse šai lietai. Nav jau tik svarīga tā naudas summa, būtisks ir apstāklis, ka mēs šādas lietas varam konstatēt, ka mēs varam pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu, ka mēs varam raiti nonākt pie rezultāta un lēmuma. Tas, ka visas trīs bankas ir piekritušas vienoties, nozīmē, ka tās atzīst šo situāciju, kas vienā ziņā, protams, ir mūsu darba rezultāts, jo neviens brīvprātīgi neatzīstas, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka no banku puses ir arī vēlme situāciju uzlabot,» sacīja Putniņš.

Jautāts, vai tas, ka divas no bankām, kuras izmantotas sankciju apiešanas ķēdē, ir arī iepriekš sodītas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) prasību pārkāpumiem, varētu liecināt par sistēmisku problēmu attiecīgajās bankās, Putniņš norādīja, ka zināmā mērā tam varētu piekrist un tas ir arī tas, kas FKTK rada lielu nepamierinātību. «Komisijas pacietības mērs lielā mērā pamazām tiek izsmelts. Tāpēc neatkarīgi no tā, kāds ir soda noformējums, tam nevajadzētu nekādā veidā bankas iemidzināt, jo viena, otra, trešā, ceturtā reize un mēs varam arī nonākt līdz secinājumam, ka faktiski banka savu risku nepārvalda un tādā gadījumā lēmumi varētu būt jau skarbāki. Tāpēc bankām ir jāizdara secinājumi arī no tiem lēmumiem, kurus komisija ir pieņēmusi ne tik tālā pagātnē,» pauda komisijas priekšsēdētājs.

Tāpat Putniņš norādīja: «Vēsture mūsu bankas vienmēr noķer. Mēs kaut kā nespējam beidzot tikt uz zaļa zara un sākt jaunu dzīvi, jo vēsture velkas līdzi».

Jautāts, kādiem nolūkiem caur Latvijas bankām pārskaitītā nauda izmantota, Putniņš norādīja, ka to nav iespējams precīzi pateikt. «Kas tieši par šo naudu ir finansēts, tam varbūt pat šajā gadījumā nav tik liela nozīme,» viņš piebilda.

Vienlaikus Putniņš uzsvēra, ka FKTK ar bankām turpinās strādāt, lai ierobežotu darbības reģionus. «Risku var mazināt cik grib, bet tas vienmēr būs, ja bankas turpinās strādāt tādos reģionos, kas nes līdzi paaugstināto risku,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs arī minēja, ka izmeklēšana attiecīgajā lietā vēl nav noslēgusies ne Latvijā, ne arī ASV. «Protams, ja izmeklēšanas rezultātā nāks klāt jauni fakti, sekos arī mūsu reakcija,» viņš sacīja.

Savukārt FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija žurnālistiem atzīmēja - tā kā izmeklēšanas process šajā lietā vēl nav pabeigts, pagaidām nav iespējams pateikt, cik daudz naudas caur Latvijas bankām ir pārskaitīts. Vienlaikus viņa norādīja, ka tie varētu būt vairāk nekā 100 000, konkrētu valūtu neatklājot, vien piebilstot, ka tika lietotas vairākas valūtas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK piemērojusi soda naudu «Reģionālajai investīciju bankai», «Baltikums Bank» un «PrivatBank» kopumā 641 514 eiro apmērā, tostarp «Reģionālajai investīciju bankai» piemērota 570 364 eiro soda nauda, kā arī izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām, bet «Baltikums Bank» un «PrivatBank» katrai piemērota soda nauda 35 575 eiro apmērā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veikuši pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Tāpat ziņots, ka FKTK pēdējos gados vairākas bankas ir sodījusi par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem.

Tostarp 2016.gadā komisija četrām kredītiestādēm - «ABLV Bank», «Swedbank», «Baltic International Bank» un «Latvijas pasta bankai» - piemēroja soda naudu par NILLTFN likuma prasību neievērošanu kopumā 5,934 miljonu eiro apmērā, kā arī noteica tām virkni pienākumu, kas veicami, lai sakārtotu un pilnveidotu banku iekšējās kontroles sistēmas. Papildus tam tika piemērota soda nauda vienam bankas valdes loceklim 25 000 eiro apmērā, savukārt vienā gadījumā par NILLTFN atbildīgajam valdes loceklim tika izteikts brīdinājums. «ABLV Bank» pērn par NILLTFN likuma prasību neievērošanu tika piemērota saoda nauda 3,167 miljonu eiro apmērā, «Swedbank» - 1,362 miljonu eiro apmērā, «Baltic International Bank» - 1,1 miljona eiro apmērā, bet «Latvijas pasta bankai» - 305 000 eiro apmērā.

Savukārt 2015.gada beigās FKTK par pārkāpumiem NILLTFN likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā «PrivatBank» piemēroja tobrīd lielāko iespējamo naudas sodu 2,017 miljonu eiro apmērā. FKTK atstādināja arī bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.

«Reģionālajai investīciju bankai» FKTK sodu par NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem piemēroja 2014.gada jūlijā - sods bankai tika noteikts 70 000 eiro apmērā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu