Tuvākajā laikā panākt vienādus tiešos maksājumus visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs lauksaimniecības politikā nebūs iespējams, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Kalniete: Drīzumā panākt vienādus tiešos maksājumus visās ES dalībvalstīs lauksaimniecības politikā ir neiespējami
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe norādīja, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā lielākā cīņa būs par kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma un struktūrfondu finansējuma saglabāšanu līdzšinējā līmenī, ko, viņasprāt, neizdosies saglabāt. «Es nerunāju par to, kas Latvijai pienāktos vai nepienāktos, bet runāju par ES budžetu kopumā. Es domāju, ka mūsu lauksaimnieki, pie tās lielās cīņas, ko mēs izcīnījām iepriekšējā periodā, zina, kādi ir šie šķēršļi,» teica Kalniete.
Deputāte piebilda, ka tādu mērķi var izvirzīt un cīnīties, lai šādam panākumam tuvotos, tomēr Kalniete apšauba, ka to izdosies panākt jau nākamajā periodā.
Tikmēr EP deputāte Inese Vaidere sacīja, ka lauksaimniecības politika ir viena no tām jomām, kas no ES budžeta tiek visdāsnāk finansēta, bet šobrīd ir arī citas vajadzības, gan reģionālā, gan kohēzijas politika, tāpat arī imigrācijas jautājumi.
«Šī iemesla dēļ daudzi deputāti, īpaši no tām valstīm, kur lauksaimniecība nav tik ļoti nozīmīga kā Latvijai, skatās ar zināmu greizsirdību. Par parādījās priekšlikums no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Antonio Tajāni puses, ka kohēzijai un reģionālajai politikai paredzētā finansējuma, varētu finansēt migrācijas jautājumus,» norādīja deputāte.
Eiroparlamentāriete uzsvēra, ka Latvijas galvenās intereses, ko aizstāv Latvijas EP deputāti, ir tieši lauksaimniecības, kohēzijas un reģionālā politika, un tas, ka visi saņemtu vienādus vai vismaz ļoti līdzvērtīgus maksājumus, ir ļoti labs un taisnīgs risinājums, tomēr tas ir ārkārtīgi grūti realizējams.
«Atrast naudu papildus maksājumiem, ir praktiski neiespējami, jo ir jaunas vajadzības un Zemkopības ministrijas kādu dīvainu neizdarību dēļ, Latvija ir palikusi ar tiem mazākajiem platību maksājumiem. Papildus naudu atrast būs praktiski neiespējami, tomēr tas nenozīmē, ka par to vairs nebūtu jācīnās,» teica Vaidere.
Jau ziņots, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome norādījusi, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikā nākotnē jāparedz vienādus tiešos maksājumus visās ES dalībvalstīs.
LOSP atgādināja, ka ES institūciju kuluāros patlaban notiek aktīvas diskusijas par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku un daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020.gada, tāpēc arī LOSP dalīborganizācijas apmainās ar viedokļiem, lai vienotos par kopīgu prioritāšu izvirzīšanu.