Tikai četras no Eiropas Savienības (ES) valstīm - Latvija, Lietuva, Igaunija un Slovēnija - nevēlas pēc «Breksita» izmitināt nevienu no divām ES aģentūrām, kas pašreiz bāzējas Lielbritānijā.
Tikai Baltija un Slovēnija nevēlas kļūt par Lielbritānijā bāzēto ES aģentūru jaunajām mājām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visas pārējās bloka valstis ir paudušas vēlmi kļūt par jaunajām mājām Eiropas Banku iestādei (EBA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA), tīmekļa izdevumam «EUobserver» atklājuši avoti diplomātiskajā aprindās.
Bloka dalībvalstu ES lietu ministri otrdien tiekas Luksemburgā, lai apspriestu procedūru lēmuma pieņemšanai par minēto divu iestāžu pārvietošanu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Avoti ziņo, ka aptuveni 20 dalībvalstis paudušas vēlmi uzņemt EMA, bet sešas gribētu kļūt par EBA jauno mājvietu. Vairākas valstis vēlētos uzņemt abas aģentūras.
Lēmumu par to, uz kurieni pārvietot iestādes, pieņems pašas ES dalībvalstis, no kurām četras tomēr nevēlas iesaistīties šajā konkurencē.
Viens no avotiem norādīja, ka lēmumi nepretendēt uz EBA un EMA uzņemšanu pieņemti pēc izredžu izvērtēšanas.
«Mēs esam izvērtējuši savas izredzes, paraudzījušies uz tām reālistiski,» sacīja kāds Lietuvas diplomāts, piebilstot, ka rezultātā nolemts neiesaistīties šajā cīņā.
Kāds cits diplomāts to pašu sacīja par Latviju. Latvijas valdība ir apspriedusi šo jautājumu un nolēmusi, ka konkurence būtu pārāk smaga, atklāja avots.
Arī Igaunijas diplomāti apstiprināja, ka valsts nepretendēs uz EBA vai EMA izmitināšanu, norādot, ka Igaunija koncentrēsies uz ES sešu mēnešu prezidentūru, kas sāksies jūlijā.
Kāds avots Slovēnijas diplomātiskajā dienestā sacīja, ka valdība oficiālu lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet visticamāk nepieteiksies.
«Mēs esam maza valsts,» piebilda avots, norādot, ka Slovēnijai būtu grūti izpildīt prasības aģentūru uzņemšanai.
Tomēr «EUobserver» norāda, ka valsts nelielie izmēri nav bijis arguments Kiprai, Luksemburgai un Maltai, kuru iedzīvotāju skaits kopā ņemot ir mazāks nekā Lietuvai, Latvijai un Slovēnijai atsevišķi.
Luksemburga, kurā jau atrodas Eiropas Investīciju banka, ES tulkošanas dienests, Eiropas Parlamenta (EP) biroji un «Eurostat», apgalvo, ka tai ir «likumīga prasība» uzņemt EBA.
Malta, kur jau atrodas Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), vēlas izmitināt EMA. Par EMA jaunajām mājām vēlas kļūt arī Kipra, kas ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurās neatrodas neviena ES aģentūra.
Valstīm, kuras uzņems EBA un EMA, būs jāuzņem ne tikai iestāžu personāls un apmeklētāji, bet arī jānodrošina starptautiska skola darbinieku bērniem.
EMA strādā aptuveni 900 cilvēku, bet EBA - gandrīz 200.
ES aģentūras, kuru skaits pārsniedz 40, nav vienmērīgi sadalītas pa bloka dalībvalstīm. Vairākās valstīs, kas pretendē uz EBA un EMA, piemēram, Beļģijā, Francijā un Spānijā jau atrodas četras vai vairāk ES iestādes.