Valdība otrdien atbalstīja plašus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) grozījumus, kas cita starpā paredz jaunas prasības par juridisko personu patiesā labuma guvēja atklāšanu.
Valdībā atbalsta plašus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma grozījumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar šiem grozījumiem tiks pārņemtas jaunās Eiropas direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā (AML IV direktīvas) prasības, kā arī likums tiks pilnveidots atbilstoši starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas un Eiropas Padomes «Moneyval» ekspertu ieteikumiem.
NILLTFNL grozījumu anotācijā skaidrots, ka AML IV direktīva paredz plašāku patiesā labuma guvēja definīciju un pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm saistībā ar patiesā labuma guvēju identifikāciju, tostarp uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka juridiskās personas iegūst un glabā informāciju par to patiesā labuma guvējiem. AML IV direktīva paredz, ka informācija par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem ir sniedzama un glabājama centrālā reģistrā, piemēram, Komercreģistrā. Dalībvalstīm jānodrošina, lai tiktu aptverts pēc iespējas plašāks juridisko vienību klāsts, kuru patiesos labuma guvējus dalībvalsts identificē. Pašlaik Latvijā patiesā labuma guvēju identificēšanas pienākums ir attiecināts tikai uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām).
Likuma grozījumi paredz patiesā labuma guvēja definīcijas paplašināšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosakot, ka identificējami visu juridisko personu patiesie labuma guvēji - fiziska persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār to. Ar grozījumiem patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums tiks attiecināts uz visām juridiskām personām, tostarp personālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku (zvejnieku) saimniecībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām.
Likumprojekts paredz pienākumu visām juridiskajām personām apkopot iesniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas noskaidrot, kā arī glabāt un iesniegt Uzņēmumu reģistram (UR) informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka ne visām juridiskajām personām ir patiesais labuma guvējs atbilstoši likumprojektā noteiktajam, tostarp tādām juridiskajām personām kā biedrības un politiskās partijas, visticamāk, nebūs iespējams noteikt patieso labuma guvēju un tādējādi tām arī nebūs jāiesniedz šāda informācija.
Likumprojekts paredz gadījumus, kad nav nepieciešams iesniegt informāciju UR. Piemēram, jau tagad informācija par sabiedrību ar ierobežotu (SIA) atbildību dalībniekiem, personālsabiedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem tiek iesniegta UR un ir publiski pieejama. Līdz ar to šādos gadījumos juridiskajai personai nav pienākuma atkārtoti sniegt šo informāciju UR, ja veids, kā īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet attiecīgi tikai no SIA dalībnieka, personālsabiedrības biedra vai nodibinājuma dibinātāja statusa. Taču informācija par akcionāriem netiek iesniegta UR, tāpēc akciju sabiedrībām būs pienākums iesniegt informāciju par tiem akcionāriem, kuru turējumā ir vairāk nekā 25% akciju.
Atbilstoši AML IV direktīvas prasībām tiks būtiski paplašināts to personu loks, kuras ir tiesīgs iepazīties ar UR iesniegto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Tomēr AML IV direktīva neparedz padarīt informāciju par patiesā labuma guvējiem par vispārpieejamu, un tiesības saņemt šo informāciju paredzētas, lai novērstu, atklātu un izmeklētu iespējamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas gadījumus. Tiesības saņemt UR informāciju par patiesajiem labuma guvējiem būs visiem NILLTFNL subjektiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka informācijas par patiesā labuma guvējiem pilnvērtīgai, efektīvai, savlaicīgai izsniegšanai veicama konceptuāla UR informācijas izsniegšanas sistēmas modeļa maiņa. Tāpēc UR būs nepieciešams papildu finansējums 750 931 eiro apmērā.
NILLTFNL grozījumi paredz arī jaunus nosacījumus attiecībā uz klientu izpēti, piemēram, pienākums veikt klientu izpēti būs gadījumā, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs pārsniedz 1500 eiro. Likumā tiks noteikts izložu un azartspēļu organizētāja pienākums izpētīt klientu, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 eiro vai vairāk.
Likuma grozījumi regulēs pasākumu kopumu, kas jāveic klienta izpētes laikā, tiks regulēta vienkāršota klienta izpēte un padziļināta klienta izpēte.
NILLTFNL grozījumi sagatavoti arī par uzraudzības un kontroles institūciju tiesībām un pienākumiem. Viena no uzraudzības un kontroles institūcijām NILLTFNL kontekstā ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Likumā tiks noteikts, ka VID jāuzrauga virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji. Virtuālās valūtas definīcijas pamatā tiek izmantotas Finanšu darījumu darba grupas un Pasaules Bankas vadlīnijas.
Pašlaik vēl viens sektors, kurš netiek uzraudzīts un kontrolēts naudas atmazgāšanas risku novēršanas jomā, ir nebanku kredītdevēji. Likuma grozījumi paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzraudzīs un kontrolēs NILLTFN jomā nebanku (patērētāju) kreditētājus, kuru licencēšanu tas veic.
Grozījumi paredz papildināt NILLTFNL ar jaunu nodaļu «Atbildība par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un kompetence sankciju piemērošanā». Izpildot AML IV direktīvas prasības, paredzēti sodi un pasākumu klāsts saistībā ar nopietniem, atkārtotiem vai sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta izpētes pasākumiem, informācijas uzglabāšanu, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli.
Likuma grozījumu anotācijā piebilsts, ka sankciju un pasākumu klāsts ir pietiekami plašs un ļauj kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, jo īpaši starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, ņemot vērā apmēru, iezīmes un darījumdarbības būtību.
Administratīva rakstura sodiem paredzēts noteikt noilguma termiņu. Grozījumi paredz, ka darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības NILLTFN jomā vai normatīvo aktu prasības attiecībā uz starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, kas nosaka finanšu ierobežojumus, sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem var piemērot desmit gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas brīža. Administratīvās lietas ierosināšanas diena tiks uzskatīta par noilguma termiņa apturēšanas brīdi.
Likumā sagatavoti arī citi grozījumi un precizējumi. Lai grozījumi stātos spēkā, tie būs jāpieņem Saeimā.
Dažādas organizācijas iesniegušas ierosinājumus un iebildumus par plānotajiem likuma grozījumiem.