Igaunijas kārtējo maksājumu kontā € 99 miljonu pārpalikums

 

Igaunijas kārtējo maksājumu kontā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 99 miljonu eiro pārpalikums, kas veidoja apmēram 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tā ir pirmā reize kopš 1993.gada, kad pirmajā ceturksnī Igaunijas kārtējo maksājumu kontā reģistrēts pārpalikums, liecina Igaunijas centrālās bankas sākotnējie dati.

Bilance bija pozitīvāka nekā ierasts galvenokārt saistībā ar straujo un diezgan plašo pakalpojumu eksporta pieaugumu un neierasti mazo tīro ienākumu aizplūšanu, norādīja Igaunijas Banka.

Arī Igaunijas tirdzniecības partneru ekonomikas stāvoklis ir labs un tādēļ pieprasījums pēc Igaunijas precēm un pakalpojumiem ir pieaudzis, norādīja Igaunijas Bankas ekonomists Kristo Ābs. Viņš paskaidroja, ka sektori, kas iepriekš bremzēja izaugsmi, piemēram, transporta pakalpojumu sektors, uzrāda pieaugumu, kā arī ir samazinājusies investīciju ienākumu aizplūšana, jo īpaši banku sektorā, bet nozīmīga loma bijusi arī vienreizējiem faktoriem, piemēram, Igaunijas valsts budžetā samaksātajām soda naudām.

Reklāma

Šā gada pirmajā ceturksnī ārvalstu kompāniju Igaunijā pamatkapitālā tika iemaksātas jaunas tiešās investīcijas 188 miljonu eiro apmērā, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Vienlaikus agrākas tiešās investīcijas tika samazinātas par 177 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka tīrā summa bija pieticīgs jaunas naudas ieplūdums valstī. Kopumā kopējais tiešo investīciju apmērs Igaunijā turpināja sarukt, jo vairāk tika samaksāts parādsaistībās investoriem nekā saņemts jaunās investīcijās. Igaunijas tiešās investīcijas ārvalstīs nedaudz palielinājās, kas arī notika parādu investīciju dēļ, klāstīja Ābs.

Pirmajā ceturksnī Igaunijas aktīvi ārvalstīs kopumā pieauga straujāk nekā ārējās saistības, tādēļ Igaunija bija neto aizdevēja pārējai pasaulei. Tīro starptautisko investīciju pozīcija, kas izsaka starpību starp ārējiem aktīviem un ārējām saistībām, turpināja uzlaboties un sasniedza -36% no IKP. Tas nozīmē, ka Igaunija ir pietuvojusies Eiropas Komisijas noteiktajam minimālajam apmēram -35%.

Saistītie raksti
Latvija joprojām eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija

Latvija joprojām eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija

Igaunijas ražotāji vēršas EK par valdības plānoto nodokli saldinātajiem dzērieniem

Igaunijas ražotāji vēršas EK par valdības plānoto nodokli saldinātajiem dzērieniem

Vidējā bruto darba alga Igaunijā pirmajā ceturksnī pieaugusi par 5,7%

Vidējā bruto darba alga Igaunijā pirmajā ceturksnī pieaugusi par 5,7%


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Bērzaunes pag., 79000 EUR
Māja
Māja, Jelgava, 125000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 35000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft