Eiropas Komisijas (EK) iespējas izdarīt spiedienu uz Krieviju attiecībā uz gāzesvada «Nord Stream 2» izbūvi Baltijas jūrā ir ierobežotas, un, lai izvairītos no šā projekta negatīvajām sekām, komisijai nepieciešams Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbalsts, ceturtdien Lietuvas Seima plenārsēdē Viļņā norādījis EK viceprezidents enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs.
«Mēs darām, ko varam saskaņā ar esošajiem tiesiskajiem nosacījumiem; mums būs vajadzīgs ES valstu atbalsts sarunās ar Krieviju, un es ceru, ka mēs šo mandātu saņemsim un sāksim sarunas ar Lietuvas atbalstu,» viņš sacījis.
Pēc Šefčoviča teiktā, EK juridiskā dienesta vērtējumā komisijai nepietiek tiesisko instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju attiecībā uz Trešās enerģētikas paketes piemērošanu «Nord Stream 2» projektā.
Kā skaidrojis EK viceprezidents, uz gāzesvada izbūvi attieksies gan ES, gan Krievijas tiesību normas, un pretrunas starp tām iespējams atrisināt tikai diskusijās, kurās tiks mēģināts panākt, lai Viduseiropa un Austrumeiropa no šā projekta neciestu.
«Ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgā iespēja atrisināt šo [tiesību normu] kolīzijas ir sarunas. Tādēļ (..) domāju, ka dažu nedēļu laikā apstiprināsim pilnvaras ES sarunās ar Krieviju par šo gāzesvadu un mēs izdarīsim spiedienu, lai tiktu ievēroti svarīgākie ES principi attiecībā uz enerģētiku un gāzi (..). Un, protams, centīsimies gādāt, lai tam nebūtu negatīvas ietekmes uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un tranzītu caur Ukrainu,» viņš sacījis.
Vienlaikus ES komisārs atzinis, ka ES dalībvalstis projektu «Nord Stream 2» traktē atšķirīgi.
«Viedokļi par šo projektu Eiropas Savienībā atšķiras - tas man jums jāsaka atklāti. Ir tādas valstis, kuras domā, ka tas ir komerciāls projekts, bet ne mazums valstu uzskata to par politisku projektu,» sacījis Šefčovičs.
Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās gandrīz 10 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.
EK par šo projektu izteikusies piesardzīgi. ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā, un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.
Arī Baltijas valstu amatpersonas «Nord Stream 2» vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Projektam ļoti pretojas Dānija, kuras valdība ierosinājusi mainīt valsts likumus, lai būtu iespējams to bloķēt, bet Polijas premjerministre Beāta Šidlo ir teikusi, ka «Nord Stream 2» Eiropai nav vajadzīgs un var to sašķelt.
Gāzesvads tiks vilkts caur vairāku valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un teritoriālajiem ūdeņiem, tādēļ uz to attiecināmi ANO konvencijas «Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā» jeb tā dēvētās Espo konvencijas noteikumi.
