Latvijas Banka: Latvijai plānoto nodokļu reformu ir jāturpina

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijai plānoto nodokļu reformu ir jāturpina, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot Eiropas Komisijas (EK) publiskoto sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu.

«Lai arī sabiedrībā izskanējusi skepse par iespējām īstenot Latvijas valdības iecerētos pasākumus nodokļu jomā, mūsu pārliecība ir - nodokļu reformu ir jāturpina,» sacīja Rutkaste.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka EK vērtējums ir nopietns signāls, kas ir jāņem vērā, bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāatsakās no plāniem īstenot nodokļu reformu, kas palielinātu Latvijas konkurētspēju, sekmētu investīcijas un palielinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu, vienlaikus ierobežojot ēnu ekonomiku un vairojot cilvēku rīcībā esošos ienākumus.

Rutkaste atgādināja, ka Latvijai jau iepriekš tika noteiktas atkāpes no budžeta mērķiem pensiju sistēmas reformas pabeigšanai un veselības nozares finansējumam, kas turpmākajos gados jūtami palielinās budžeta deficītu. Pēc EK paustā, vienlaicīgi īstenojot iepriekš minētās atkāpes un nodokļu pamatnostādnes, 2018.gadā ir risks, ka Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt noteikto mērķi, proti, 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Šajā vērtējumā ir vairākas nianses un interpretācijas iespējas. Piemēram, gan gaidāmais budžeta deficīts, gan tā maksimāli pieļaujamais apmērs tiek rēķināts nevis faktiskajā jeb nominālajā, bet gan strukturālajā izteiksmē, proti, izslēdzot ekonomiskā cikla svārstību ietekmi, kas nozīmē piesardzīgākas fiskālās politikas īstenošanu labajos laikos. Atšķiras EK un Latvijas institūciju vērtējums par Latvijas ekonomikas attīstības riskiem, un šeit mēs esam tuvāk Finanšu ministrijas viedoklim, ka tautsaimniecība nav pārkaršanas stadijā un strukturālais budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš EK,» pauda Rutkaste.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šie ir jautājumi, par kuriem vēl turpināsies Latvijas valdības un EK diskusijas.

Tāpat Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs norādīja, ka iecerētās pārmaiņas nodokļu sistēmā var sadalīt divos blokos, proti, ekonomikas attīstības un sociālie jeb ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumi.

«Latvijas Banka aicina nekavēties ar nodokļu reformas sākotnējās ieceres īstenošanu, proti, nodokļu sloga izlīdzināšanu ienākumiem, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 20%, un palielinot kapitāla nodokļus līdz šiem pašiem 20%, vienlaikus ieviešot investīciju stimulu - nosakot 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat jāvirzās uz priekšu ar pievienotās vērtības nodokļa reversās nomaksas kārtības paplašināšanu, kas ir nozīmīgs instruments ēnu ekonomikas un nodokļu krāpniecības mazināšanā. Šie pasākumi nerada būtisku slogu budžetam un ir fiskāli neitrāli vidējā termiņā,» teica Rutkaste.

Savukārt, runājot par otru nodokļu pamatnostādņu daļu, proti, nevienlīdzības samazināšanas iecerēm, Rutkaste norādīja, ka būtu rūpīgi jāizsver, kurus no šiem pasākumiem un cik lielā apmērā īstenot 2018.gadā, bet kuru īstenošana būs iespējama nedaudz vēlāk. «Viennozīmīgi - ienākumu nevienlīdzība ir nozīmīga Latvijas problēma un tā jārisina, tomēr jautājums, cik ātri varam iet uz priekšu ar valdības un Finanšu ministrijas ambiciozo uzstādījumu,» uzsvēra Rutkaste.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ir saskatāma augoša vēlme nodokļu reformai klāt «lipināt» citus pasākumus, piemēram, šādi meklēt veselības, autoceļu u.c. nozīmīgu jomu finansējumu. «Šie jautājumi ir jārisina, taču ārpus nodokļu reformas, kuras nozīmīgākais mērķis ir Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsme,» teica Rutkaste.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka EK publiskojusi sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu.

EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no IKP, taču, īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu