Sagaidāms, ka arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis Latvijā turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomikas attīstības tempi, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Finanšu ministrija: Bezdarba līmenis turpinās samazināties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā pašā laikā nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, prognozēja FM.
Ministrijā atzīmēja, ka, atsākoties straujākai ekonomikas izaugsmei, 2017.gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies jūtamāk - salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni bezdarba līmenis sarucis par 0,9 procentpunktiem un bija 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus pagājušajā gadā kopumā bezdarba līmenis Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem.
Līdzīgu samazinājumu uzrāda arī reģistrētā bezdarba dati - reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās Latvijā bija 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā pirms gada.
FM norādīja, ka reģistrētā bezdarba samazināšanos, kas bijusi nedaudz straujāka kā darba meklētāju īpatsvara samazināšanās, līdzās ekonomikas aktivitātes pieaugumam ietekmējušas arī izmaiņas bezdarbnieka pabalstu saņemšanas kārtībā. Pagājušā gada beigās pieņemtie grozījumi likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» no deviņiem līdz 12 mēnešiem pagarināja periodu, kurā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bija jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka darba meklētāju skaits, pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, pēdējā gada laikā samazinājies par 10 300 jeb 10,1%, tajā pašā laikā nedaudz sarucis arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, tomēr šis samazinājums bijis mazāks nekā bezdarbniekiem - par 6700 jeb 0,8%. Vienlaicīga darba meklētāju un nodarbināto skaita samazināšanās saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu - 15-74 gadus veco iedzīvotāju skaits šogad pirmajā ceturksnī bija par 26 100 jeb 1,8% mazāks nekā pirms gada.
Vienlaikus FM arī atzīmē, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits, par kuriem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, šogad pirmajā ceturksnī bijis pat nedaudz lielāks kā pirms gada. Tas liecina, ka, neskatoties uz darbaspēka apsekojuma uzrādīto nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājumu, sociāli apdrošināto darba ņēmēju skaits pēc pusotra gada krituma ir atsācis palielināties.
Ministrijā piebilda, ka atbilstši darbaspēka apsekojuma datiem un uzņēmumu datiem par aizņemtajām darba vietām būtiskākais darba vietu skaita samazinājums, līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2017.gada pirmajā ceturksnī bija būvniecībā, taču samazinājuma apmērs ir būtiski mazāks. Vienlaikus nākamajos ceturkšņos līdz ar spēcīgāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi nozarē strādājošo skaits atkal varētu sākt pieaugt. Savukārt nozares ar straujāko darba vietu skaita pieaugumu ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.