Latvijā darba meklētāju īpatsvars sarūk arvien straujāk, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.
Latvijas Bankas ekonomiste: Darba meklētāju īpatsvars sarūk arvien straujāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus viņa norāda, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni Latvijā ir audzis nodarbinātības līmenis, gan turpinot samazināties nodarbināto skaitam. «To arvien lielā mērā var skaidrot ar darbspējas vecuma un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritumu - nemainās tendence sarukt kopējam iedzīvotāju skaitam, kā arī sabiedrība noveco,» skaidro Paula.
Viņa arī min, ka gan iedzīvotāju aptaujās, gan vairāku nozaru uzņēmumu aptaujās parādās lielāks optimisms attiecībā uz nodarbinātības perspektīvu tuvākajiem mēnešiem. Nodarbinātības kāpums tiek gaidīts, piemēram, būvniecībā, kura šogad vēl pirmajā ceturksnī piedzīvoja vienu no lielākajiem nodarbināto skaita kritumiem nozaru dalījumā, un tirdzniecības nozarē. «Būvniecībā nodarbinātības gaidas ir visnotaļ likumsakarīgas, jo uzlabojas Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kā arī uzsākti vairāki lieli projekti neatkarīgi no šāda veida finansējuma,» piebilst Paula.
Pēc viņas teiktā, atbilstoši Eiropas Komisijas datiem arī patērētāju noskaņojums šā gada pirmajos mēnešos uzlabojas tieši uz nodarbinātības gaidu rēķina - paralēli sajūtai, ka valsts kopējā ekonomiskā situācija uzlabosies. «Šī sajūta nav idealizēta: līdztekus pirmo mēnešu rūpniecības un mazumtirdzniecības datiem iezīmējas prognozētā ekonomiskās izaugsmes tendence, t.i., šogad Latvijas tautsaimniecība aug straujāk,» pauž Paula.
Viņa arī uzsver, lai kā augtu nozaru un iedzīvotāju optimisms, demogrāfiskās tendences ietekmē kopējais nodarbināto skaits, visticamāk, būtiski neaugs. Tomēr ir pamats gaidīt ekonomikas izaugsmi uz darba ražīguma rēķina: lai gan pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta izlietojuma dati vēl tikai tiks publicēti pēc vairāk nekā nedēļas, sāktie investīciju projekti kopā ar augsto jaudu izmantošanas pakāpi un tādējādi - nepieciešamību pēc investīcijām, piemēram, apstrādes rūpniecībā, vieš optimismu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 91 300 bezdarbnieku, kas ir 9,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2016.gada ceturto ceturksni - bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu. Vienlaikus bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 10,3 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarbnieku skaits audzis par 0,5 tūkstošiem.
Šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 882,5 tūkstoši jeb 61,6% iedzīvotāju, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet par 0,1 procentpunktu mazāk nekā ceturksni iepriekš. Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 6,7 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 7,9 tūkstošiem.