Veselības ministrijas e-veselības projekta izvērtējums nonācis ENAP

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Veselības ministrijā tapušajā dienesta ziņojumā minēti virkne iemeslu, kāpēc e-veselības projekts izgāzies. Viens no tiem – nauda trūkums. 2008.gadā projektam plānota milzu summa - 42 miljoni eiro. Krīzes laikā e-veselībai iedoti tikai daži simti tūkstoši eiro. Tāpēc, piemēram, e-recepti, e-nosūtījumu, e-pierakstu un citus pakalpojumus ieviesa nevis jau 2010.gadā, bet 6 gadus vēlāk. Reorganizāciju dēļ ievērojami novilcināti iepirkumi. Dažos gadījumos dīkstāve bijusi pat 535 dienas. Bet, kad ar mokām iepirkumi realizēti, problēmas radījis Lattelecom Technology, kas izstrādājis kļūdainas, sliktas kvalitātes tehnoloģijas un programmas. Daudzas sistēmas nācies pārtaisīt.

Valsts kontrole pārmet veselības ministrijai, ka tā atbildību par vainīgo meklēšanu e-veselības projektā novēlusi uz prokuratūru un policiju

Par e-veselību atbildīgajā Nacionālajā veselības dienestā projekta vadītāji mainījušies pat biežāk nekā veselības ministri. Tikai 2016.gadā laikā no aprīļa līdz septembrim pašā degošākajā e-veselības saglābšanas fāzē Nacionālajā veselības dienestā no darba aizgāja 5 vadoši atslēgas darbinieki. Tieši laikā, kad dienestam bija jāpaveic darbs, kas nebija izdarīts gadiem.

Bet kā secināts dienesta pārbaudes ziņojumā – neviena no amatpersonām, kuras vadīja Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kā arī atbildīgo nodaļu vadītāji vairs nestrādā šajos amatos. Tātad sodīt viņus nevar.

Par to, ka kāds būtu jāsoda nevis disciplināri, bet krimināli, ziņojumā nav teikts. Garāmejot pieminēta ministre Baiba Rozentāle un valsts sekretārs Armands Ploriņš, kuru laikā projektā radušās jukas ar finansēm. Uzskaitīti uzvārdi ar atbildīgo iestāžu vadītājiem un vietniekiem. Vēl pielikums, kurā uz 8 lapām apkopotas 17 dažādas darba grupas un uzraudzības padomes katrā kurā strādājuši vidēji 10 vai arī vairāk cilvēku.

Ziņojumu Veselības ministrija nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai, kas to tālāk nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija no plašākiem komentāriem Nekā personīga atturējās. Šobrīd notiek ministrijas ziņojuma izpēte. Pēc tam policija nolems, ko ar to visu darīt.

Valsts policijas atbilde Nekā Personīga:

«Apstiprinām, ka ENAP 2.nodaļā ir saņemts materiāls saistībā ar īstenoto E-veselības projektu. Šobrīd notiek materiālā esošās informācijas analīze. Pēc informācijas analīzes pabeigšanas tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Citus komentārus pašlaik sniegt nevaram.»

Saeimas revīzijas komisija regulāri pie sevis saukusi par e-veselību atbildīgos. Ministrijas dienesta ziņojums komisijas vadītāja vērtējumā ir ļoti vispārīgs. To izlasot tā arī nekļūst skaidrs, no kā prasīt atbildību.

Andris Bērziņš, Saeimas Publisko izdevumu un revizijas komisijas priekšsēdētājs (Zaļo un zemnieku savienība)

Ja mēs runājam par tādu vispārīgu kāda saukšanu pie atbildības, ir jābūt ļoti pamatotam izvērtējumam. Laiks ir bijis, lai to izdarītu. Jautājums, vai šis izvērtējums ir pamatīgs?

Jums ir jautājums, vai viņš ir pamatīgs?

Man liekas, ka viņš varēja būt pamatīgāks, tāpēc, ka es neredzu nevienu konkrētu personu, kuru par vienu vai otru jautājumu ir atbildīgie. Ir problēma – nav izdarīts tas, nav pabeigts šitas, nav izdarīts tur, tur ir pārcelts uz turieni. Bet aiz tā visa neparādās... Ir tāda sajūta, ka tas pats darbojies pa sevīm un neviens viņu nav vadījis.

Bet ja tā izskatās, ka kriminālatbildība nevienam pat «nespīd», labākais – disciplināratbildība un ja tāds dokuments ir nosūtīts uz prokuratūru un tālāk policijai, tad jau rezultāts nebūs tāds, ka mēs atradīsim vainīgo un vainīgo sodīs. Tad varbūt tas dokumenta rakstītājs to ir sapratis, ka ir tāds maigs lūgums prokuratūrai un tad viņi pateiks, ka mēs jau neko...

Nu, tāds variants arī nav izslēgts.

Veselības ministrija nepiekrit, ka dienesta pārbaude veikta pavirši. Viņiem vainīgie neesot jāmeklē. Tas jādara policijai.

Anda Čakša, Veselības ministre

Mana prioritāte ir, lai sistēma strādātu. Ja tiesībsargājošās iestādes redz, ka tur ir iespējams kaut ko rakt dziļāk un meklēt vēl dokumentus un meklēt vainīgos, tad tas ir viņu uzdevums.

Bet jūs rakstījāt uz prokuratūru iesniegumu ar tekstu – paskatieties, ko mēs te atradām? Ja jums ir iespējams atrast kādu un krimināli sodīt, tad meklējiet un sodiet? Bet mēs to neesam atraduši...

Tad jūs nākat un skatāties dziļāk un meklējat un tiešām meklējat vainīgos. Jā.

Bet nebūtu bijis pareizi, ja ministrija kaut kā palīdz, norāda... Jo viņi atbildēs – tāds, kāds ir iesniegums, tāda būs arī atbilde.

Varbūt es mazliet citādāk pieeju procesam kā tādam. Ja mēs sākam tāda veida izmeklēšanu, tad tas nebūtu pareizi. Mēs esam salikuši visu procesu, nodevuši tiesībsargājošām iestādēm, ja viņas redz tajā procesā kaut kādas lietas, kur ir jāskatās vēl dziļāk, tad viņi nāk un to arī dara.

Bet zinot to kā strādā tiesībsargājošās iestādes... Nu, ja pats iesniedzējs saka, ka tur īsti nav sastāva, tad viņi īsti neiespringst, vai ne?

Nu jūs runājat tā kā daudzi cilvēki – ģimenes ārsti ir slikti. Tad neiesim pie ģimenes ārsta. Es vados pēc tā, ka visi strādā maksimāli atbildīgi savās jomās.

Tad jūsuprāt policija un prokuratūra varēs atrast vainīgos, ko nevarēja atrast ministrija?

Tas ir viņu uzdevums.

Jūs tā teicāt iesniegumā.

Meklējiet! Tā mēs teicām.

Bet, kāpēc jūs paši nevarat?

Veselības ministrijas uzdevums nav meklēt vainīgos. Veselības ministrijas uzdevums ir rūpēties, lai iedzīvotāji būtu veseli.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (Zaļo un zemnieku savienība)

Protams, ka mēs kopīgi varam skatīties, lai patiešām tas process un meklēšana notiktu. Man gandrīz visās sfērās gribētos, lai beidzot kāds tiktu sodīts. Šī nav vienīgā.

Bet, ja policija pateiks – ja jau Veselības ministrija nespēj neko atrast, ko tad mēs tur...

Vai policija tā ir pateikusi? Ir nodots prokuratūrai. Un katram valstī jānodarbojas ar to, kam viņš ir radīts.

Pirms diviem gadiem e-veselības projektu revidēja Valsts kontrole. Šobrīd valsts naudas uzraugi secina – tie, kuriem e-veselības projekts tika gatavots – ārsti un medicīnas iestādes, nevēlas jauno sistēmu lietot. Tāpēc rodas jautājums, ne tikai par sistēmas ieviešanas gaitu un kavēšanos, bet par visas ieceres lietderību.

Inga Vārava, Valsts kontroles padomes locekle, 3.revizijas departamenta direktore

Kamēr sistēma netiks lietota, mēs nevaram runāt par to, ka nauda iztērēta jēgpilni. Tas ir tikai un vienīgi vingrinājums, lai mēs saprastu, ka mēs varam izveidot šādu sistēmu. Kamēr to mēs nelietojam, labuma nevienam no tā nav.

Vai vainīgos ir nepieciešams atrast?

Es teiktu, ka jā. Jo mēs šeit nerunājam par kaut kādu nelielu summiņu, kur nopirkām kaut kādu printerīti, ko nelietojam. Šeit mēs runājam par 10 miljoniem eiro. Un mums ir jāsaprot, kāpēc mēs šo naudu mēs izniekojām un neguvām labumu.

Veselības ministrija teica, ka 31.martā būs zināms, kurš ir vainīgs. Tika publicēts liels saraksts dienesta ziņojumā ar cilvēkiem, kas to visu ieviesa sakot – starp viņiem ir tie vanīgie. Tas ir pietiekami?

Tur taču nav norādīts, kurš ir vainīgs.

Nav.

Nav. Nu, tātad... Veselības ministrija nodeva šo dokumentu prokuratūrai aicinot vērtēt procesu. Vienkārši no sevis noņemot atbildību.

Šobrīd zināms, ka nepadarīto darbu dēļ Latvija no Eiropas fondiem nesaņems 586 tūkstošus eiro. Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners Saeimas komisijas vadītājam Andrim Bērziņam esot solījis, ka līdz septembrim e-veselības projekts pilnībā strādās un vēl lielāku zaudējumu Latvijai nebūšot. Pretējā gadījumā Bērziņš pieļauj, ka Ketneram no amata būs jāaiziet.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu