Pagājušajā gadā 31 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbiniekam nepamatoti izmaksāta papildatvaļinājuma nauda 14 789 eiro apmērā, revīzijās par Ekonomikas ministrijas (EM) darbību 2016.gadā secinājusi Valsts kontrole.
VK: 31 LIAA darbiniekam nepamatoti izmaksāta papildatvaļinājuma nauda € 14 789 apmērā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu minēto situāciju izvērtēt.
Valsts kontrolē skaidroja, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka amatpersonai var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz desmit darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Tāpat normatīvais akts aizliedz piešķirtā papildatvaļinājuma atlīdzināšanu naudā, izņemot gadījumus, kad amata tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un amatpersona piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojis.
Analizējot normatīvo aktu, Valsts kontrole secina, ka papildatvaļinājuma būtība ir nodrošināt papildus «nemateriālo labumu grozu» tiem darbiniekiem, kuri atbilst normatīvajā aktā noteiktajiem kritērijiem, un ka tiesības izmantot papildatvaļinājumu tiek piešķirtas ar iestādes rīkojumu, norādot konkrētu papildatvaļinājuma periodu. Savukārt, lai saņemtu apmaksātu papildatvaļinājumu, amatpersonai jāiesniedz institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegums par apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanu
LIAA iekšējais normatīvais akts paredz piešķirt papildatvaļinājumu atbilstoši nodarbinātā darbības un tās rezultātu novērtējumam saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ievērojot ārējos normatīvajos aktos ietvertos noteikumus par papildatvaļinājuma ilgumu. Papildatvaļinājumu piešķir pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, un tas izmantojams laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Revīzijā tika konstatēts, ka kopumā LIAA 2016.gadā ir kompensējusi papildatvaļinājumu naudā 31 darbiniekam, ar kuriem izbeigtas valsts civildienesta tiesiskās attiecības un kuriem uz valsts civildienesta tiesisko attiecību izbeigšanas brīdi ar atsevišķu rīkojumu nebija piešķirts papildatvaļinājums, 14 789 eiro apmērā.
EM skaidroja, ka minētā norma paredz, ka tajā brīdī, kad darbinieks ir pieņēmis lēmumu izmantot viņam saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un iestādes vadītāja apstiprināto papildatvaļinājumu, viņš iesniedz attiecīgu iesniegumu, norādot konkrēto papildatvaļinājuma laiku. Minētais iesniegums tikai konkretizē laika periodu, kad darbinieks varētu atvaļinājumu izmantot. Par šo laika periodu nepieciešams atsevišķs darba devēja apstiprinājums.
«Tā kā 2016.gads bija Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēguma gads un valstiski nozīmīgi bija apgūt plānoto ES fondu finansējumu, LIAA kā sadarbības iestādei pēc ES fondu vadošās iestādes norādījumiem bija jānodrošina pietiekami cilvēkresursi. Tāpēc visi ES fondu administrēšanā iesaistītie darbinieki strādāja paaugstinātas darba intensitātes un noslodzes apstākļos un nedz kārtējie atvaļinājumi, nedz papildatvaļinājumi šajā periodā netika piešķirti,» skaidroja EM.
EM uzskata, ka apstāklim, vai darbinieki bija vai nebija uzrakstījuši iesniegumu par papildatvaļinājuma izmantošanu, nav piešķirama izšķiroša nozīme, tā kā visi darbinieki bija informēti, ka atvaļinājumu izmantošana šajā periodā nav iespējama. Ministrijā uzsvēra, ka amatpersona, atbilstoši normatīvajos aktos norādītajam, iesniedzot iestādes vadītājam iesniegumus par papildatvaļinājuma piešķiršanu, tikai nosaka jau piešķirtā papildatvaļinājuma konkrētu izmantošanas periodu.
Lai nodrošinātu atlīdzībai piešķirto finanšu līdzekļu likumīgu izlietošanu, Valsts kontrole iesaka LIAA pilnveidot iekšējo kontroles vidi, nepieciešamības gadījumā precizējot iekšējo normatīvo aktu.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.
Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.
Valsts kontrole aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras «Darba drošības un vides veselības institūts» rīcību, veicot samaksu par nesaņemtiem pakalpojumiem, kā arī izvērtēt prēmiju un piemaksu piešķiršanas kārtību Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Izglītības un zinātnes ministrijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni» un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.