Uzņēmēji, kas savu darbību izvērtuši Zemgales lauku reģionos, kā galveno iemeslu inovāciju neieviešanā min neskaidrību par ieguvumiem biznesā un finanšu resursu trūkumu, kā arī grūtības piesaistīt resursus, secināts Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) aptaujā.
Aptaujājot mazos un vidējos uzņēmējus (MVU) Zemgalē, secināts, ka 65% gadījumu tieši šaubas par iespējamajiem ieguvumiem kavē dažādu mūsdienīgu risinājumu ieviešanu savā uzņēmējdarbībā. 57% uzņēmēju uzsver, ka dažādu jaunievedumu - bioloģiskās lauksaimniecības, jaunu kultūru, selektīvās audzēšanas, tiešsaistes pasūtījumu - attīstīšanā kavējošais faktors ir brīvo līdzekļu pieejamība un iespēja tos iegūt no ārējiem avotiem. Tāpat apmēram puse no mazo uzņēmumu īpašniekiem uzsvēruši, ka lauku MVU, galvenokārt, neattīstās tehnoloģiskās ekspertīzes, tirgus informācijas un kvalificētu strādnieku trūkuma dēļ, par aptaujas rezultātiem aģentūru LETA informēja ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.
Spriežot par izaugsmes iespējām, liela daļa aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka lauku reģionos attīstību veicinātu labvēlīgas regulējošās tiesiskās normas, piemēram, inovāciju ieviešanas atbalsts no valsts iestādēm. Tāpat trūkst pārliecība, ka reģionālajam tirgum ir potenciāls, kas attiecīgi sekmētu inovāciju adaptāciju un kvalificēta darbaspēka piesaisti.
«Ņemot vērā inovāciju ieviešanas šķēršļu daudzveidību, atbalstam lauku MVU jābūt plašam un jāietver gan finansiāls, gan nefinansiāls atbalsts. Galvenie ieguvumi no inovāciju ieviešanas ir uzlabota rentabilitāte, «iziešana» starptautiskā tirgū un jaunas mērķauditorijas sasniegšana, kā arī jaunu darbavietu radīšana. Uzņēmumi, kas ievieš inovācijas, gūst labumu no augstākas procesu efektivitātes, samazinātām ekspluatācijas izmaksām un mazākas ietekmes uz vidi,» skaidroja Ieviņš.
Aptauju ZPR veicis, īstenojot projektu «Reģionālo politiku veidošana uzņēmumiem laukos inovatīvas konkurētspējas un izaugsmes attīstībai» jeb «InnoGrow», kura mērķis ir jaunu politiku izstrāde un to virzīšana reģionālā un nacionālā līmenī, tā veicinot uzņēmumu modernizāciju un jaunievedumu attīstīšanu. Tāpat ar ZPR starpniecību plānots veicināt dialogu starp mērķgrupām, tā stimulējot kopīgu risinājumu meklēšanu un ieviešanu uzņēmējdarbībā laukos.
Projekta vadošais partneris ir Grieķijas Tesālijas reģiona administrācija, un aktivitātes īstenos arī partneri Bulgārijā, Čehijā, Itālijā, Latvijā, Lielbritānijā, Slovēnijā un Ungārijā. Projekts tiks īstenots divos posmos. Pirmā kārta tiks ieviesta līdz 2019.gadam, kad uzsvars tiks likts uz reģionālās politikas pamatnostādņu attīstību, jaunu produktu tehnoloģiju integrēšanu un inovatīvu produktu attīstību, savukārt otrajā kārtā - līdz 2021. gadam - veiktie uzlabojumi tiks pārbaudīti praksē.
Projektu 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg Europe programma. Kopējais projekta budžets ir 1 574 322 eiro.
