Nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā, visticamāk, samazināsies, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» prognozē centrālās bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.
Viņš atzīmē, ka aprīlī gada inflācija Latvijā saglabājās nemainīga (3,4%), tādējādi tā ir pirmā reize astoņu mēnešu laikā, kad gada inflācijas rādītājs Latvijā nav audzis. «Inflācijas stabilizācija atbilst manām iepriekš izteiktajām prognozēm. Pasaules naftas un pārtikas cenu pašreizējās tendences liecina, ka nākamajos mēnešos inflācija, visdrīzāk, samazināsies,» norāda Krasnopjorovs.
Viņš min, ka maija sākumā «Brent» naftas cena saruka nedaudz zem 50 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2016.gada novembra, kad OPEC vienojās samazināt naftas ieguvi, lai kāpinātu naftas cenu. OPEC valstis kopumā pieturas pie līguma, turklāt naftas ieguvi samazināja arī Krievija. Tomēr kopš marta vidus naftas tirgū dominē «lāči», un naftas cena, lai gan ar būtiskām svārstībām, tomēr samazinās.
«Ziņu fons ir atbilstošs - naftas produktu krājumi regulāri pārsniedz investoru prognozes, savukārt ASV paplašina naftas ieguvi un pauž gatavību to darīt arvien vairāk. Pat ja nākamajā OPEC tikšanās reizē (25.maijā) tiks pieņemts lēmums pagarināt naftas ieguves samazinājumu vēl uz sešiem mēnešiem, naftas cena diez vai būtiski kāps, ja ASV pārliecinās investorus par savu gatavību vēl vairāk paplašināt naftas ieguvi. Tāpēc, spriežot pēc naftas nākotnes darījumu cenām, investori pašlaik neparedz naftas cenu pieaugumu vidējā termiņā,» pauž Krasnopjorovs.
Viņš arī norāda, ka tādēļ degvielas cena maijā varētu nedaudz samazināties. Savukārt dabasgāze un siltumenerģija, kuras cenas saistītas ar iepriekšējo deviņu mēnešu naftas produktu cenu, lai gan šogad maksās vairāk nekā pērn, tomēr mazāk nekā varēja gaidīt pirms dažiem mēnešiem. «Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vērtējumā gāzes pārvades sistēmas pakalpojumu sadārdzināšanas dēļ dabasgāzes tarifs varētu pieaugt par 4% vai mazāk. Mūsu vērtējumā ietekme uz inflāciju šajā gadījumā varētu būt 0,1 procentpunkta apmērā,» atzīmē Latvijas Bankas ekonomists, piebilstot, ka līdzīga ietekme būtu naftas cenu pieaugumam par vienu ASV dolāru.
Tāpat Krasnopjorovs min, ka aprīlī pārtikas cenas pasaulē saruka otro mēnesi pēc kārtas, kas nākamajos mēnešos ietekmēs pārtikas mazumtirdzniecības cenas.
«Pagājušā gada labības produktu raža bija rekordaugsta, un arī šogad tiek paredzēta gandrīz tikpat laba raža. Tādējādi saražotais labības produktu apmērs varētu pārsniegt patēriņu jau piekto gadu pēc kārtas, labības produktu krājumiem esot tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Augot globālām piedāvājumam, līdz pusgada minimumam samazinājās pasaules piena produktu cenas. Būtiski sarukusi pasaules cena cukuram un augu eļļām, tomēr mazumtirdzniecības cenās aprīlī tas vēl nepaspēja atspoguļoties,» klāsta Krasnopjorovs.
Viņš arī piebilst - ja novērotās ekonomiskās aktivitātes pieauguma dēļ darbaspēka izmaksas kāps nedaudz straujāk, iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju, kas pašlaik nav jūtama, varētu palielināties. Tomēr pat šajā gadījumā pasaules naftas un pārtikas cenu stabilizācija noturēs šā gada inflācijas sniegumu iepriekš prognozētajos rāmjos.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli - inflācija saglabājās 3,4% apmērā. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī audzis par 1,4%.
