Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un šodien atkārtoti iesniegusi iebildumus Labklājības ministrijai par grozījumiem Darba likumā, pavēstīja savienībā.
LBAS: Grozījumi Darba likumā mazina strādājošo tiesiskās garantijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LBAS norādīja, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām.
«Tas [pašreizējais Darba likums] ir kvalitatīvs, pārdomāts un pietiekami sabalansēts, un nav pieļaujama tā nemitīga grozīšana. Tiesiskā stabilitāte nevar pasliktināt konkurētspēju. Arodbiedrības ir ieinteresētas darba vides tiesiskuma uzlabošanā ar koplīgumu un ģenerālvienošanās palīdzību, tāpēc nav pieļaujama tiesiskās bāzes pazemināšana Darba likumā,» uzsvēra LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.
LBAS kategoriski iebilst iecerei samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem. LBAS sniegtajos iebildumos jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apmērā.
Savienības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins uzsvēra, ka ne jau piemaksa par virsstundām ietekmē uzņēmumu konkurētspēju. Virsstundas ir pieļaujamas tikai ārkārtas gadījumos, šis darbs arī attiecīgi ir jānovērtē.
«Turpretī piemaksas samazināšana neveicinās darba devēju vēlmi sakārtot darba organizāciju un darba vidi, kuru nesakārtotība bieži vien ir par iemeslu virsstundām. Jau tagad redzams, ka garās darba stundas veicina darbinieku pārstrādāšanos un izdegšanu, kā liecina arī pieejamie dati par arodslimībām. Ja piemaksas par virsstundām tiks samazinātas, tas turpinās graut Latvijas darbinieku uzticību darba tirgum un diemžēl neliecinās par darba devēju sociālo atbildību,» pauda Muhlinkins.
Pēc LBAS vēstītā, attiecīgo ieceri neatbalsta arī Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija.
Tāpat LBAS par nepieļaujamu uzskata iecerēto arodbiedrību biedru garantiju samazināšanu. Tā plānota saistībā ar grozījumiem Darba likuma pantā, kas šobrīd paredz obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, ja darba devējs vēlas darbinieku - arodbiedrības biedru - atbrīvot no darba. Grozījumos plānots, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas tikai darbiniekam - arodbiedrības pilnvarotai personai.
LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija liecina, ka darba devēju celtās prasības par darba līguma uzteikšanu tiesa noraida vidēji 90% gadījumu. Tas pierāda, ka nepamatotu uzteikumu skaits ir pietiekami liels un attiecīgajā pantā ietvertais tiesiskais mehānisms efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka darba devēji ir izstrādājuši jaunus priekšlikumus par virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu, ko paši uzskata par kompromisu. Drīzumā grozījumi Darba likumā tiks izskatīti Ministru kabinetā un Saeimā. Atbalstu LDDK rosinātajām izmaiņām ir paudusi Ārvalstu investoru padome Latvijā.
Tāpat vēstīts, ka pirms pāris gadiem par virsstundu apmaksu un vieglāku arodbiedrības biedra atlaišanu jau bija diskusijas Saeimā.
Darba likums paredz, ka par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, jāsaņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Tāpat darba likums nosaka, ka darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot atsevišķus gadījumus.